Baltijas lielākā ala - grota. Senākais tūrisma objekts Latvijā. Gūtmaņala pazīstama kā sena kulta vieta. Uz alas saglabājušies uzraksti no 17.gs. Šeit aizsākusies leģenda par Turaidas rozi.

Šaura plaisa sarkanu smilšakmeņu sienā. Par alas nosaukumu vēsta teika, kas  stāsta, ka zviedru kara laikā alā slēpies zemnieks vārdā Pēteris. Alas augstums sasniedz 5.3m, garums 6.5m, platums 2.2m.     

Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Vējupītes kreisā krasta sānu gravā. Klints sienā izveidojusies neliela trīsstūrveida ala. Tās nosaukums cēlies no senas teikas.       

Gaujas senielejas tālākā, varenākā klinšu siena - 250m gara un 15m augsta.  8m virs ūdens līmeņa klintī izveidojusies Velnala - sena kulta vieta. Aizsargājams ģeoloģisks objekts.

Mazā Velnala atrodas Gaujas krastā Piķenes kraujā 1 km augšpus Velnalas klintīm. Kopējais alas garums ir nedaudz vairāk kā 10 metri un alas ieeju sadala pīlārs.

Aunapieres ala atrodas Piķenes kraujas vidusdaļā, Piķenes kraujas smilšakmens atsegumā. Plaisveidīgās alas augstums pie ieejas ir aptuv

Mākslīgi smilšakmens klintī cirsta nišveidīga ala līdzās Gūtmaņalai. Ar šo alu saistās teika par Turaidas Rozi un viņas iemīļoto - dārznieku Viktoru Heilu.

Padomju laikā Mazo alu dēvēja par Revolūcijas alu, jo alā tika atrasti pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu revolucionāru uzsaukumi (proklamācijas).

Blusu ala izveidojusies Gaujas svītas pelēkbrūnajos smilšakmeņos. Ala ir sarežģīts eju un strupceļu tīkls 55m garumā ar 14 dažāda resnuma pīlāriem. Alas dziļumā atrodas avots, bet pati ala ir sausa.

Turaidas ala agrāk tika saukta arī par Dainu un Slakteru alu. Tā ir neliela iedobīte klintī, kas atrodas Turaidā, Gaujas labajā krastā zem Turaidas pils, Turaidas pilskalna nogāzes vidusdaļā.