2019.gada 23. augustā apritēja 140 gadi, kopš dzimis latviešu komponists Alfrēds Kalniņš, kura dzīves gājums ir nesaraujamām saitēm saistīts ar Siguldu.

Talantīgais komponists, virtuozais ērģelnieks, pirmās latviešu nacionālās operas “Baņuta” autors, latviešu solodziesmu lielākais meistars Siguldā ierodas piecpadsmit gadu vecumā. Siguldā pavadītais laiks Alfrēda Kalniņa dzīvē ir krāšņs un bagātīgs, jo komponists izteikti mīlēja dabu. Gaujas senlejas gleznainās ainavas ir bijis iedvesmas avots ne vienam vien komponista skaņdarbam un tieši Siguldā

viņš atklāja sev raksturīgo komponēšanu dabā.

(Alfrēds Kalniņš ap 1934. gadu. RXA29, 12,24-12)

 (1879—1951)

“Komponists, kura darbu sarakstā ir pāri par astoņsimt nosaukumu. Ievērojamākais latviešu solodziesmas meistars un viens no nacionālās operas klasiķiem.

Ar gleznainu dzimtās dabas, folkloras un dzejas izjūtu apveltīts skaņu mākslinieks, kurš atstājis savdabīgus nacionāla stila darbus ik žanrā, kam vien pieskaries, - arī kordziesmā, kantātē, folkloras apdarē, klavieru un stīgu instrumentu mūzikā, baletā simfoniskā miniatūrā, ērģeļmūzikā.

Latvijas dižākais ērģelnieks, kuru kritika pielīdzinājusi diviem trim laikmeta visizcilākajiem Eiropas ērģeļvirtuoziem valdzinoši iejūtīgs pianists, delikāts koru un savu operu diriģents.

Publicists, kura asais rakstāmrīks graizījis sava laika kultūras dzīves nebūšanas un pārliecības vārdā droši dūries arī visneizdevīgāko polemiku cīņas biezumā.”

/A.Klotiņš muzikologs./

( A. Kalniņa ģimenes pansijas 19. un 20. gadsimta mijā. TMR 19046 ) 

Maršruts

Šis maršruts Jūs aizvedīs pa Siguldas muzikālajām takām. Maršrutā iekļautas A. Kalniņa nozīmīgākās vietas Siguldā un koncertu norises vietas.

Ieteicamais laiks

Aprīlis - oktobris. Viegli izstaigājams sausā un saulainā laikā, kad takas nav dubļainas vai mitras, tādējādi novēršot slīdēšanu vai paklupšanu, kādā no posmiem.

Maršruta gaita

Siguldas novada Tūrisma informācijas centrs –  Šveices iela 15  – “Baltais flīģelis” -  Gleznotājkalns -  Siguldas evanģēliski luteriskā baznīca – Livonijas ordeņa Siguldas pils un tās estrāde  – Turaidas muzejrezervāts -  Siguldas novada Tūrisma informācijas centrs.

Der zināt!

Daži posmi atrodas ārpus pilsētas. Dažos objektos ir piemērojama ieejas maksa.

Maršruta veikšanai nepieciešami apvidus apavi.

Koka kāpnes slapjā laikā var būt slidenas, tāpat arī taka vietām var būt īpaši dubļaina un slidena.

Pieejami soliņi atpūtai.

Nebojājiet objektos izvietotās zīmes un informāciju uz tām. Katrs atbildīgs par savu drošību maršruta veikšanas laikā.

Glābšanas dienests: 112!

APSKATES OBJEKTI

1 VILLA “KARMENA”

Kalniņu ģimene dodas uz Siguldu, kur Malvīnes Vīgneres-Grīnbergas villā “Karmena” pavada kara pirmo vasaru.

Ēka būvēta 1900. gadā Gaujas senielejas malā un ir raksturīgs Siguldas kūrorta paraugs.

Zināms, ka ēkā 1925.gadā saimniekojis Nacionālā teātra aktieris Rodrigo Kalniņš.

Savukārt 30.-tajos gados pansiju ar glīti iekārtotām istabām, guļamo halli un vannu, vadījusi M. Priedīte (Jureviča).

No 1934. gada ēka nonāk Neimaņu ģimenes īpašumā.

(Šveices iela 15, Sigulda )

2  BALTAIS FLĪĢELIS

Ēka celta 1970. gadā, pārbūvējot vasarnīcu. Tagad tās vietā atrodas Mākslu skola “Baltais flīģelis”.

Savas jaunības gadu vasaras te pavadījis izcilais latviešu komponists, ērģelnieks, pedagogs, mūzikas kritiķis, diriģents un latviešu nacionālās operas pamatlicējs Alfrēds Kalniņš.

Kalniņu ģimene Šveices ielā 19 dzīvojusi desmit gadus līdz komponista tēva nāvei.

Lai arī vēlāk Kalniņa dzīves gaitas aizvedušas viņu uz Pērnavu, Liepāju, Tērbatu, Rīgu, Ņujorku un citām pasaules vietām, Siguldā viņš ik pa laikam atgriezies, lai gūtu iedvesmu savai radošajai darbībai.

Siguldā komponists iepazīstas ar savu nākamo dzīvesbiedri Amandu Šāfu, kura, būdama bērnu audzinātāja kādā ģimenē, vasaru pavadīja Kalniņu pansijā.

 (Šveices iela 19, Sigulda)

3. GLEZNOTAJKALNS (PARADĪZES KALNS)

Sākot ar piecpadsmit gadu vecumu, Alfrēds Kalniņš Siguldā pavada skolas brīvlaikus.

Sigulda jaunajam mūziķim ir īpašs iedvesmas avots, kas rosina viņam izveidot savu jaunrades metodiku.

Ar dzeju grāmatiņām azotē viņš staigā pa Siguldas gravām un pakalniem, ik pa brīdim piesēžoties uz kāda celma.

Tad arī top kāda melodija vai klavierpavadījums. Kalniņš atskārst, ka mūzikas komponēšanai nemaz nav nepieciešama mūzikas improvizēšana pie klavierēm.

Tā viņam kļūst nīstama uz visiem laikiem.

„1915. gada vasarā Siguldas gravās sarakstīju svītu septiņās daļās „Dziesma par dzimteni”, kuru uzveda pa divi lāgiem Pēterpilī, Bobkovica un manā vadībā, pie kam svīta dabūja labas atsauksmes krievu vadošajos laikrakstos”

A.Kalniņš

Svīta “Dziesma par dzimteni” ir viens no komponista ievērojamākajiem skaņdarbiem, arī viņa lielākais simfoniskais darbs.

 (Siguldā - starp Vējupītes gravu un Gaujas senleju)

4. SIGULDAS EVANĢĒLISKI LUTERISKĀ BAZNĪCA

“Vēl konservatorists būdams, savu pirmo ērģeļkoncertu sarīkoju Siguldas baznīcā, kurā kādu gadu atpakaļ bija uzstādītas jaunas Zauer firmas ērģeles.

Piedalījās Pāvuls Jurjāns ar garīgām ārijām un dziesmām.  Apsolīto mazo honorāru (30 rub.) samaksājis, man atlika 12 rubļi.

Sekoja turneja pa Nītauri, Smilteni, Mazsalacu un Dzērbeni, kurā ņēma dalību arī dižais meistars Jurjānu Andrejs.

Bija prieks satikt jaukus lauku ļaudis, piedzīvojām jautrus brīžus, bet pa lielākai daļai kabatas bija un palika tukšas.

Nītaurē, ļaudis redzēdami, ka Jurjānu Andrejs starpbrīžos no monopola pudeles – karafes nekur nevarēja sameklēt – dzēra ūdeni, lai apslapinātu muti, pirms nākošā mežraga numura, esot runājuši:

“Ir nu gan tas Andrejs iemetējs! Pat baznīcā tam bez brandava neiztikt!”

Par mani vecais Jurjāns, ļaudīm garāmejot, dzirdējis spriežam:

Tāds jauns puika, bet spaida ērģeles, ka vai nu!”

Dievnams rakstos pirmoreiz minēts 1483.gadā, draudzes aizbildņi bijuši kņazu Kropotkinu ģimene.

Laikā no 1965.-1990.gadam Siguldas baznīca bija vienīgais darbojošais dievnams.

 (Baznīcas iela 2, Sigulda)

5 LIVONIJAS ORDEŅA SIGULDAS PILS UN TĀS ESTRĀDE

Livonijas ordeņa Siguldas pils ir atpazīstama ne vien kā vēsturisks apskates objekts, ko iecienījuši tūristi, bet arī kā vērienīga koncertu un pasākumu norises vieta.

Ik gadu Siguldas pilsdrupu estrādē notiek dažādi koncerti un festivāli.

Īpaši atzīmējami ir Daiņa Kalna organizētie Starptautiskie Opermūzikas svētki, kad Siguldas pilsdrupu estrāde kļūst par greznu ietvaru izcilam mūzikas notikumam, ar iespēju dzirdēt gan Latvijas, gan pasaules izcilākos operdziedātājus.

 (Pils iela 18, Sigulda)

6 TURAIDAS MUZEJREZERVĀTS, DAINU KALNS UN DZIESMU DĀRZS

Turaidā par uzkrāto nemateriālās kultūras mantojumu un tautas tradicionālajā dzīvesziņā balstīto vērtību sistēmu vēsta Tautasdziesmu parks – Dainu kalns un Dziesmu dārzs, kurā izvietotas 26 tēlnieka Induļa Rankas skulptūras.

Tā ir vieta, kur ikviens aicināts izzināt latviešu tautas vitalitātes noslēpumu, iepazīt tautasdziesmu daudznozīmību un gudrību, sajust dabas daili un smelties enerģiju.

Visa gada garumā  Turaidas muzejrezervāts ir mājvieta etnogrāfiskiem un muzikāliem pasākumiem – visapmeklētākais no tiem – vasaras saulgriežu svētki Turaidā.

21. jūnija pievakarē un gada īsākajā naktī Turaidā tiek svinēti košākie gadskārtu svētki – vasaras saulgrieži, kas norit vasaras vidū, kad saule visaugstāk uzbraukusi debesu kalnā.

 (Turaidas iela 10, Sigulda)

                                                             (Alfrēds Kalniņš pastaigā pa Siguldu ap 1859. gadu. TMR 22825)                                                                                                                         

Komponista Alfrēda Kalniņa portretu mākslinieki ir radījuši visos žanros. Arī Siguldas pilsētas kultūrvidē ir tēlnieka Teodora Zaļkalna veidotā Alfrēda Kalniņa ģīmetne. 

Abus siguldiešus saista īpaša draudzība mūža garumā.

1949. gada 17. aprīlī.

“Lieldienas! Īsti pavasarīgā, saulainā dienā Zaļkalns telefoniski aicināja 10.30 ierasties uz 2 stundām viņa darbnīcā, lai mani modelētu.

Tādu nodomu viņš loloja jau sen, atkārtoti par to runājot.  Vēlējās iesākt mēnešus 4 atpakaļ, tad kad lūdz pozēt viņa mācekļiem, pēc dažām nedēļām izteicās, ka nodoms jāatliek.

Bet patlaban kāda no Maskavas ieradusies komisija nākšot iepazīties ar viņa darbiem, kamdēļ viņam no svara rādīt darbus, kaut arī embrionālā stāvoklī.

Tāpat kā jaunais kalējs, arī Zaļkalns 1 stundā un 40 minūtēs uzbūra manu lielo galvu.

Kāda līdzība! Kāda apbrīnojama tehnika!

Pievakarē nobraucu otru reizi, jo Zaļkalns vēlējās kādas stundas laikā vēl ko papildināt un izveidot, kas tam arī izdevās, pavisam mierīgi sagaidot komisijas ierašanos 18. aprīļa rītā.

Maija mēnesī Zaļkalns pie manas galvas vēl gribot atgriezties, pāra seansēs to galīgi nobeigt.

Ilgāku laiku nesatikušies, labi izrunājāmies.”

A. Kalniņš

Informāciju palīdzēja sagatavot:

TMR krājums

Turaidas muzejrezervāta sadarbības un kultūras mantojuma projektu vadītāja Arisa Pastuhova

 Latvijas Nacionālās bibliotēkas reto rokrakstu krājums

Informācija no Egila Jemeļjanova personīgā arhīva

Informācija no Dainas Samtas personīgā arhīva

Pielikumi: