Apskatei visos gadalaikos pieejami dažādi Siguldas apkārtnes avoti. 

Esi aicināts doties avotiņu apskatē un vērojumos, cik gan dažādi tie savstarpēji var būt. Apburot ar savu plūdumu, tos vērts iemūžināt fotogrāfijās!

Atgādinām, ka pirms lietot avota ūdeni uzturā, jāpārliecinās par tā kvalitāti un ūdens pētījumiem, jo situācija avotos ātri var mainīties!

Maršruta gaita

Sateseles pilskalns - Tilts pār Gauju -  Gūtmaņala – Vikmestes upe – Princešu avots – Krimuldas viduslaiku pilsdrupas – Sigulda (pēc izvēles ārpus Siguldas apskatāmi avoti ar auto)

Sateseles pilskalns un Sateseles (Līvkalna) avots 

Koordinātas – 57.17085  24.87142

Visi Siguldas apkārtnes pilskalni ir izvietoti Gaujas vai tās pieteku tiešā tuvumā. No trim pusēm tos norobežo dabīgi stāvas nogāzes, no ceturtās – dabīgi neaizsargātās, lēzenās – aizsarggrāvis un valnis. Pilskalnus allaž modri apsargāja ar lokiem bruņoti karavīri. Tur bija dzirdams arī kalēju, namdaru, podnieku un citu amatnieku darba troksnis. Apskatot un sadzirdot, kas norisinās šobrīd ap pilskalnu, dabas takas, kas iekārtotas mežā un trepes, no kurām var nokāpt pie avotiņa, aizved arī uz nelielu aizu ar smilšakmens atsegumiem, ko iespējams turpināt vai savienot ar, piemēram, Pēteralas apskati.

Gauja (tilts pār Gauju) 

Koordinātas – 57.16566  24.84101

Kā cēlusies Gauja
"Lapsa gājusi pie Alūksnes ezera dzert, bet jutusi, ka malas līkst iekšā, griezusies apkārt un skrējusi prom, un, prom skrienot, arvienu jutusi ūdeni pēdās. Tā cēlusies Gauja. Kādiem līkumiem lapsā skrējusi, tādiem Gauja pakaļ – tādēļ tai lapsas daba: strauja, nepastāvīga, viltīga."

Tiltu pār Gauju var droši saukt par vienu no galvenajiem tūrisma objektiem – tas savieno trīs vēsturiskas un skaistas vietas – Siguldu, Turaidu un Krimuldu, un varētu būt arī viens no visvairāk fotografētajiem tiltiem Latvijā.

Gūtmaņala un tās avots 

Koordinātas  57.176106  24.842628

Gūtmaņa ala izveidojusies Gaujas svītas dzeltenīgi sarkano smilšakmeņu klintī, tās veidošanās ir Gaujas straumes un pazemes avota vairāku gadu tūkstošu darbības rezultāts. Ala uzskatāma par senāko tūrisma objektu Latvijā. No alas iztekošais avotiņš pēc kādas teikas, ir lībiešu virsaiša Rindauga sievas asaras.

“Lībiešu virsaitis Ringolds jājis karā. Mājās viņš atstājis skaistu sievu, piekodinādams, lai tā uzticīgi gaidot viņu pārnākam no kara. Sieva gaidījusi, gaidījusi un tomēr kļuvusi neuzticīga. Kad vīrs atgriezies, sieva visu rūgti nožēlojusi un lūgusi piedošanu. Ringolds nav piedevis. Viņš licis sievu dzīvu ierakt zemē. Tur pazemē viņa raud vēl joprojām nožēlošanas asaras, kas, avotiņā pārvērsdamās, iztek zemes virsū.”

Vikmestes upe 

Koordinātas - 57.1714   24.8376

Gaujas labā krasta pieteka - mazā, gleznainā Vikmestes upe. Agrāk Vikmestes upe bijusi Turaidas un Krimuldas zemju dabiskā robeža. Upes lejtecē ir izveidojušies nelieli – ap 4m augsti gleznaini Gaujas svītas smilšakmens atsegumi, bet gravas labajā pusē (rietumu) paveras lielisks skats uz mežu apaugušo Vikmestes pilskalnu.

Princešu avots

Koordinātas – 24.83064  57.17105

Neliels avotiņš pie Šveices mājas, kura ūdeņi ieplūst Vikmestes kreisā krasta pietekā. Papildus apskatei šai pusē pieejamas Krimuldas pilsdrupas, kas bijusi mazākā no visām trim Gaujas senlejas pilīm. Pēc nodedzināšanas 1601.gadā, pils nav atjaunota, tomēr tā joprojām ir viena no skaistākajām skatu vietām, dēvēta par "Bellevue".

Kas attiecas uz pilsdrupām, pils novietojums 13.gadsmitā to padarīja gandrīz neieņemamu – no vienas puses to aizsargāja Gaujas senlejas stāvais krasts, vēl no divām - Vikmestes upīte un tās pietekas stāvās gravas, attainojot, cik gan liels spēks ir upītei un tās kreisā krasta pietekām.

Nedaudz ārpus Siguldas pilsētas

Saltavots

Koordinātas – 57.13125  24.84935

No Lorupes gravas stāvā krasta izplūstošo Saltavotu uzskata par vienu no ražīgākajiem Latvijas avotiem. Tā iztekošā ūdens apjoms gan atkarīgs no gadalaika un nokrišņu daudzuma. Avota ūdeņi izplūst nelielā avotcirkā, uzkrājas mākslīgi veidotā baseiniņā un tālāk straujā krācē aiztek uz Lorupes ielejā izveidotu ūdenskrātuvi - Ancīšu dīķi. 

Zušu Sēravoti 

Koordinātas  57.102718  24.979089

Zušu sēravoti atrodas Siguldas novada Mores pagastā pie Zušu mājām. Tos veido vairāki sēravoti un lielākais no tiem dienā izverd 600 000 litrus sērūdens.  Apkārtnes dūņām ir dziednieciskas īpašības, kā rezultātā pirms II pasaules kara Zušos darbojusies ārstniecības iestāde ar sēra un dūņu vannām, bet kara laikā tā beigusi pastāvēt. Tajā laikā Zušu sēravotos ieteica ārstēt sekojošas slimības:
Muskuļu un locītavu reimatisms, podagra, ģikts, aptaukošanās, sieviešu slimības, dažādas nervu slimības – nervu iekaisumi u.c., ķirurģiskas slimības – kaulu sāpes pēc lūzumiem, locītavu stīvumi, vēnu iekaisumi – trombozes, kāju stilbu vātis, hroniskas ādas slimības – ēde, zvīņu ēde u.c.  Lai gan ūdenim ir raksturīga sēra smaka, tā pilnībā pazūd, ja trauku ar ūdeni kādu laiku patur atvērtu. 

Ievērībai!

Siguldas novada pašvaldība kopš 2015. gada reizi gadā organizē ūdens paraugu ņemšanu populārākajos Siguldas apkārtnes avotos, lai iegūtu informāciju par mikrobioloģiskā piesārņojuma klātbūtni avotu ūdenī. Analīžu rezultāti ir mainīgi, bet kopumā tie apliecina, ka avotu ūdens lietošana uzturā nav droša, tāpēc iedzīvotāji un pilsētas viesi aicināti avotu ūdeni uzturā nelietot, un, ja tomēr tas tiek darīts, ūdens obligāti pirms tam jānovāra.