Oriģināla būve, kas ir celta mūzikas instrumenta formā - flīģeļa formā. Viena no zināmākajām koncertzālēm Latvijā, kurā regulāri uzstājās pasaules klases mūziķi.

Šī oriģinālā celtne, kas atgādina mūzikas instrumentu – baltu flīģeli ar logiem taustiņu formā uz ēkas fasādes – atklāta 2001. gada maijā. Ēkas formas izvēle nav nejauša, jo tieši mūzika ir veidojusi šīs vietas vēsturi. Savas jaunības gadu vasaras te pavadījis izcilais latviešu komponists, ērģelnieks, pedagogs, mūzikas kritiķis, diriģents un latviešu nacionālās operas pamatlicējs Alfrēds Kalniņš. Kalniņu ģimene uz Siguldu pārcēlusies 1894. gadā un Šveices ielā 19 dzīvojusi desmit gadus līdz komponista tēva nāvei. Tieši Siguldā tapušas komponista pirmās solodziesmas. Lai arī vēlāk Kalniņa dzīves gaitas aizvedušas viņu uz Pērnavu, Liepāju, Tērbatu, Rīgu, Ņujorku un citām pasaules vietām, Siguldā viņš ik pa laikam atgriezies, lai gūtu iedvesmu savai radošajai darbībai. Dzīvojot Siguldā, Kalniņš izdevis divas klavierdarbu burtnīcas, sarakstījis ap desmit solo dziesmu, no kurām saglabājušās divas. Arī laiks, kas pavadīts Siguldā pēc studijām Pēterburgas konservatorijā bijis ražīgs – sarakstītas ap 20 solodziesmu, izdotas pirmās četras solo dziesmu burtnīcas. Pats komponists vēlāk savās atmiņās raksta: „Paliekošu, dziļu iespaidu uz mani atstāja Sigulda jebkurā gada laikā, un tikai tur es sāku rakstīt ārā, pilnīgi bez klavierēm. Tāpat mani ļoti ietekmēja latviešu dzejnieku skaistie, dziļie dabas dzejoļi, bieži vien dziesmas radās to iespaidā. Ar Niedras un Blaumaņa plāno dzeju grāmatiņu „Ceļa malā” kabatā apkārt klejojot, Siguldas gravās un Gaujas līčos radās toreizējo dziesmu vairums. Vēl atminos vietu, kur komponēju dziesmu „Jau aiz kalniem” – tovakar atrados starp Siguldas pilsdrupām un lielceļu lejā, apmēram kalna vidū, kad brīnišķīgs saules riets lējās pāri koku galotnēm Krimuldas pusē, un man likās, ka tālu, tālu kāds dzied.”

Pie Alfrēda Kalniņa Siguldā savulaik viesojušies komponisti Emīls Dārziņš, brāļi Jurjāni, Pauls Sakss, Emīlis Melngailis un daudzi citi mākslinieki. Tieši Siguldā Kalniņš sadraudzējies ar nākamo tēlnieku Teodoru Zaļkalnu un viņa brāļiem. Vairākas dziesmas komponists veltījis ievērojamākajai 20. gadsimta sākuma latviešu operdziedātājai Malvīnei Vāgnerei - Grīnbergai, kuras ģimenei piederējušas vasarnīcas turpat kaimiņos Šveices ielā. Mainoties laikiem un varām, savu nosaukumu mainījusi iela, bet ne vietas piederība mūzikai – 1970. gadā toreizējā Imanta Sudmaļa ielā 19 vasarnīca, kurā 1920. gada vasaru pavadījis Alfrēds Kalniņš, tika pārbūvēta par bērnu mūzikas skolu.       

Jau pieminētais 2001. gads šajā vietā ieskandināja jaunas notis – te tika atklāta Siguldas mākslu skola, kur zem viena jumta darbojās bērnu mūzikas un mākslas skolas, ilgāku laiku arī bērnu bibliotēka. Šobrīd ēkā atrodas gan Mākslu skola, gan koncertzāle „Baltais Flīģelis” ar 250 skatītāju vietām.

Koncertzāle savu darbību 2001. gadā uzsāka ar koncertu ciklu „Siguldas mūzikas zvaigznes”, kurā piedalījās siguldieši – mūzikas skolas audzēkņi – pasaules lielāko operteātru solists Egils Siliņš, pianiste Liene Circene, Latvijas Nacionālās operas solists Miervaldis Jenčs, vijolnieks un dziedātājs Zigfrīds Muktupāvels un daudzi citi. Savas radošās darbības rezultātā koncertzāle ir viena no iecienītākajām koncertzālēm Latvijā, tās kvalitāti ir novērtējuši gan profesionālie mūziķi, gan lielā koncertu apmeklētāju auditorija.

Baltajā Flīģelī koncertus sniedzis arī pasaulslavenais mūziķis, vijolnieks Gidons Krēmers, kurš Siguldā dibinājis arī Kremerata Baltica festivālu. 2004. gada jūnijā notika pirmais Kremerata Baltica festivāls Siguldā, kurš ieguva Latvijas Lielo Mūzikas balvu un laikraksta „Diena” balvu nominācijā „Kultūras notikums 2004”.