Paradīzes kalna elpu aizraujošo ainavu, kas paveras no kraujas uz Gaujas senieleju, gleznojuši tādi ievērojami mākslinieki kā J. Feders, J.Rozentāls un V.Purvītis, tā arī radies šīs vietas nosaukums otrs nosaukums - Gleznotājkalns. Paradīzes kalns jeb Gleznotājkalns ir ērti sasniedzama vieta Siguldas pilsētā - apmeklētājiem, kuri iecienījuši skaistas skatu ainavas un dabu - tas atrodas 30 minūšu gājienā no pilsētas centra un vietai var piekļūt, ejot pa līdzenām dabas takām.

Gaujas senlejas skatu vietas augstajā Beites kraujā, īpaši iekārtotas par godu cara Aleksandra II vizītei Siguldā 19.gadsimta otrajā pusē. No skatu vietām paveras zīmīga ainava uz Gauju un Turaidas pili.

Raganu katls ir milzīga sulfozijas piltuve jeb grava, kura izveidojusies dažādu ūdensteču darbības rezultātā. Šī grava no ielejas puses izveidojusies kā daļēji nošķelts 30m augsts un 20m plats cilindrs. Klinšu sienu maksimālais augstums ir 20 metri. Tā iekšpuse atgādina ģeoloģijas muzejā izvietotu panorāmu, kas raksturo iežu sagulumu, slāņu uzbūvi, iežu slāņojumu un krāsu izmaiņas.

Piķenes krauja ir ap 1km garš un 70-80m augsts Gaujas labā pamatkrasta posms, ar blakus esošām nelielām aizām. Dodoties pastaigu maršrutā, iespējams aplūkot vairākas smilšakmens atseguma vietas un nelielu ūdenskritumu. 

Siguldas senākā apdzīvojuma liecinieks. Pilskalns bijis nocietināts ar 8 m augstu un 75 m garu aizsargvalni. 13. gadsimta sākumā te risinājušās sīvas cīņas starp vietējām ciltīm un vācu bruņiniekiem.

Daudas ūdenskritums atrodas uz ziemeļaustrumiem no Siguldas Daudas upes gultnē. Tas pēc augstuma kvalificējas kā trešais lielākais ūdenskritums Latvijā. Augstums - 2,4 m, platums - 1,5 - 2,5 m.

Taurētāju kalns ir Vikmestes upītes dziļās gravas un Gaujas senlejas labā pamatkrasta saskarsmes vieta, kuras augšpusē var nokļūt pa koka kāpnēm. Stāsta, ka Taurētāju kaln

Vikmestes upīte agrāk bijusi Turaidas un Krimuldas zemju dabiskā robeža. Ielejā paslēpušies vairāki gleznaini smilšakmens iežu atsegumi.

Gaujas labā krasta pieteka - mazā, gleznainā Vikmestes upe. Agrāk Vikmestes upe bijusi Turaidas un Krimuldas zemju dabiskā robeža. Upes lejtecē ir izveidojušies nelieli &n

Ielejas apmeklējums būs īpašs piedzīvojums neskartās dabas baudītājiem. Mežonīgajos upītes krastos paslēpušās iespaidīgas smilšakmens klintis, alas un nišas. Lorupes ielejas takas dabā nav marķētas.

Kaļķugravas (Mežmuižas) avoti ir Latvijai neparasts ģeoloģisks objekts Allažu pagastā. Avoti iztek no Kaļķugravas nogāzes un, atkarībā no nokrišņu daudzuma, avotu skaits svārstās no 3-14 avotiem.

Černausku kultakmens tiek dēvēts arī par Ezernieku akmeni. Laukakmens virspusē ir iedobums ar senām uguns darbības pēdām. Vēsturiskos avotos minēts jau 1739.g. kā Lielais akmens, pie kura zemnieki vairākus gadsimtus likuši ziedojumus.

Varenākais Allažu apkaimes dižozols, dižkoku sarakstā iekļauts 1977.gadā. Koka apkārtmērs ir 6,9m, kura dobumā mīt aizsargājamās spožās skudras. 

Zušu sēravoti atrodas Siguldas novada Mores pagastā pie Zušu mājām. Tos veido vairāki sēravoti un lielākais no tiem dienā izverd 600 000 litrus sērūdens.