Siguldas vagoniņš piedāvā braucienu pār Gaujas senleju, skatam paverot burvīgu ainavu vairāku kilometru tālumā, iekļaujot Siguldas un Turaidas pili, Krimuldas muižu, kā arī Bobsleja un kamaniņu trasi "Sigulda".

Vagoniņš savieno abus upes krastus 1025 metru platumā un 43 m augstumā.

Vagoniņa reisu saraksts
*  - vasaras sezonā
** - papildus reisi darba dienās vasaras sezonā   

Sigulda - Krimulda 
10:00; 10:20; 10:40
11:00; 11:20; 11:40
12:00; 12:20; 12:40
13:00; 13:20; 13:40
14:00; 14:20; 14:40
15:00; 15:20; 15:40
16:00; 16:20; 16:40
17:00; 17:20; 17:40
16:00; 16:20; 16:40
17:00; 17:20; 17:40
18:00; 18:20  ----- (pēdējais reiss no Siguldas 18:20)

Krimulda - Sigulda 
10:08; 10:28; 10:48
11:08; 11:28; 11:48
12:08; 12:28; 13:48
14:08; 14:28; 14:48
15:08; 15:28; 15:48
16:08; 16:28; 16:48
17:08; 17:28; 17:48
18:08; 18:28  ----- (pēdējais reiss no Krimuldas 18:28)

Gaisa vagoniņš ir senākais šāda veida transporta līdzeklis Baltijas valstīs. Apmeklētājiem ir iespēja izbaudīt braucienu virs koku galotnēm.

Vagoniņa vēsture

Ideja par vagoniņu radās siguldietim Aivaram Janelsītim. Kādā vakarā, kad tilts pār Gauju pēc kara postījumiem vēl nebija atjaunots, viņš sēdēja Gaujas kreisajā krastā - Siguldas pusē - un domāja, kaut viņš kā putniņš varētu pārlaisties pāri uz Krimuldu, kur sanatorijā par medmāsu strādāja viņa mīļotā Genoveva. Dažus gadus vēlāk, kad Aivars ar Genovevu jau bija apprecējies, kādā žurnālā bija publicēts raksts par pasažieru trošu ceļiem Gruzijas kalnu pilsētā Čiatūrā. Aivars Janelsītis, strādādams par Rīgas rajona izpildu komitejas Komunālās saimniecības nodaļas vadītāju no 1954. līdz 1974.gadam, sāka saraksti ar trošu ceļu autoru G. Panceluju. Rajona vadībai tika sagatavots priekšlikums par trošu ceļa izbūvi pāri Gaujas senlejai, lūgts atbalsts republikas līmenī Ministru kabinetam, gatavots projekts, Siguldas 750 gades jubilejā uzņemta gruzīnu delegācija, un gruzīni paziņojuši, ka dāvinās Siguldai tehnisko projektu un iekārtas. Tomēr darbi 1961. gadā tika apstādināti un atsākās tikai 1965. gadā. Trošu ceļa mehānisms tika izgatavots Ļeņingradā, Krievijā, savukārt vagoniņš ar 22 cilvēku ietilpību - Rīgas Vagonu rūpnīcā. Lai taptu trošu ceļš, pie tā strādāja vairāk nekā 200 cilvēku. Tehnisko projektu vien izstrādāja 20 cilvēki.

1969.gada sākumā, spēlējot orķestrim, 1025 metrus garais piekarceļš pār senleju tika svinīgi atklāts. Nesošā trose bez vidus atbalsta savieno Gaujas senielejas krastus starp Siguldu un Krimuldu apmēram 43 metru augstumā virs upes.

Pirmajā gadā vagoniņš pārvadāja 270 000 pasažieru, viņu vidū bija gan vietējie iedzīvotāji, gan pilsētas viesi. Arī turpmākajos gados vagoniņa pasažieru skaits sasniedza gandrīz 300 000 cilvēku gadā, kļūstot ne tikai par Siguldas simbolu, bet arī par ļoti iecienītu tūristu apmeklējuma objektu. Aplēses liecina, ka pirmo 40 vagoniņa pastāvēšanas gadu laikā ar to braukuši apmēram 6 miljoni cilvēku.

Atrakcijas

No vagoniņa paveras izcila ainava uz Gaujas senleju, trim viduslaiku pilīm – Siguldu, Turaidu un Krimuldu, Bobsleja trasi un, protams, arī Gaujas tiltu. Vagoniņš kalpo par unikālu satiksmes līdzekli, tas kursē pēc noteikta grafika un vizina pasažierus pāri ielejai vidēji reizi pusstundā. Vasaras sezonā ekstrēmāku izjūtu cienītāji var pārbaudīt drosmi gumijlēkšanā un braucienā ar atrakciju Zērglis. 

Šobrīd Siguldas vagoniņš ir populārs tūrisma objekts, kas piesaista ceļotājus gan no Latvijas, gan visas pasaules, veicot pārbraucienus katru dienu.