Pirmais un vecākais nacionālais parks Latvijā. Tam raksturīga liela bioloģiskā daudzveidība, iežu atsegumi un reljefa formu dažādība, avoti, gleznainas ainavas un daudzi vēstures un kultūras pieminekļi.

Gaujas Nacionālais parks - pirmais un vecākais Latvijā dibināts 1973. gada 14.septembrī. Tā izveidošanas mērķis ir aizsargāt mazpārveidotas dabas teritorijas, veicināt dabas tūrismu un  ilgstpējīgu attīstību. Gaujas Nacionālā (GNP) parka nozīmīgākā daļa un galvenā dominante ir Gaujas senieleja. Tā vienlaikus ir gan aizsargājama, gan izmantojama vides un kultūrvēstures izziņas tūrismam un veselīgai atpūtai.

GNP platība ir 91 745 ha un tā teritorija iedalīta 5 funkcionālās zonās. Neliela, bet īpaši vērtīga Parka daļa  ir dabas rezervāti, to apmeklēšana nav atļauta. Pārējā teritorijā atļauta tikai tāda saimnieciskā darbība, kas būtiski nemaina vēsturiski izveidojušos ainavas struktūru.

Gandrīz pusi, 47% no Parka teritorijas aizņem meži. Nacionālajā parkā konstatētas gandrīz 900 augu sugas, to 149 putnu sugas un 48 zīdītāju sugas. Kopš 2004. gada Gaujas NP ir daļa no NATURA 2000 tīkla kā teritorija, kas noteikta īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzībai.

Tūrisma vēsturei GNP teritorijā ir senas tradīcijas. Pirmie apmeklētāji ar ceļaspieķi pa Siguldas apkārtnes takām staigāja jau 19. gadsimtā. Ik gadus tūkstošiem apmeklētāju piesaista savdabīgā ainava, Latvijā vislielākie devona iežu atsegumi – smilšakmens kraujas, klintis un alas, kā arī leģendām un nostāstiem apvītās kultūrvēsturiskās bagātības.

Nacionālajā parkā atrodas vairāk nekā 500 kultūras un vēstures pieminekļu – pilskalni, mūra pilis, baznīcas, muižas, ūdensdzirnavas un vējdzirnavas, kā arī citi arheoloģiskie, arhitektūras un mākslas pieminekļi.

Gaujas Nacionālais parks ir valsts līmeņa aizsargājamā teritorija, kas sevī iekļauj lielu daļu Siguldas un vairāku blakusesošo novadu teritorijas.

Baznīcas ielas apbūve cieši saistīta ar Gaujas Nacionālo parku – kopš tā izveidošanas Baltās pils ēkā atradusies parka administrācija (šobrīd – Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālā administrācija). Gaujas Nacionālā parka dibināšanas ideja ir krietni senāka par dibināšanas gadu. Jau divdesmitā gadsimta divdesmitajos gados Gaujas krastos apmēram 600 hektāru platībā bija izveidots Siguldas Nacionālais parks. Tā laika parkam nebija īpašas pārvaldes vai administrācijas. Padomju laikos šo teritoriju saglabāja, pārdēvējot par Tautas parku un izvairoties no bīstamā vārda „nacionālais”. Septiņdesmito gadu sākumā šos aizspriedumus izdevās pārvarēt, un tika dibināts pirmais nacionālais parks Latvijā. Šobrīd tas ir viens no populārākajiem Latvijas tūrisma, aktīvās atpūtas un sporta galamērķiem. Gaujas Nacionālais parks izveidots, lai aizsargātu unikālu dabas kompleksu - Gaujas upes senleju. Gaujas garums ir 452 kilometri, 93,5 kilometrus Gauja plūst pa plašu ieleju, kas veido nacionālā parka kodolu jeb centrālo daļu. Gaujas senleja ietver gan maz pārveidotas dabas teritorijas, gan vēsturiski veidojušās lauku ainavas, gan nozīmīgus senatnes pieminekļus. Gaujas Nacionālajā parkā pārstāvētas gandrīz visas galvenās Latvijā sastopamās ekosistēmas un ir liela kā biotopu, tā bioloģiskā daudzveidība. Atkarībā no izmantošanas mērķiem, nacionālā parka teritorija ir iedalīta vairākās funkcionālajās zonās – dabas rezervāti, dabas liegumi, ainavu aizsardzības un kultūrvēsturiskā zona. Katrai no tām ir atšķirīgas prasības dabas vērtību aizsardzībai un saimnieciskās darbības ierobežojums. Gaujas Nacionālajā parkā aug apmēram 20% no valstī aizsargājamām augu sugām un ir ļoti daudzveidīga dzīvnieku pasaule.   

Gaujas Nacionālais parks ir īstā vieta, kur baudīt dabu, skaistus skatus no senlejas krastiem un cilvēka radītiem objektiem. To vislabāk darīt, ejot ar kājām, braucot ar divriteni vai laivu. Tikai tad tā pa īstam pamanīsiet dažādas nianses, ieklausīsieties putnu dziesmās un izjutīsiet dabas smaržas!

Papildus informāciju par tūrisma objektiem iespējams apskatīt www.entergauja.com