Biedrība „Siguldas reģiona tūrisma biedrība” 2012.gada septembrī parakstījusi līgumu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par finansējumu projektam „Gaujas nacionālā parka tūrisma klastera attīstība”.

Gaujas nacionālā parka (Gaujas NP) tūrisma klastera iniciatīva aizsākās 2011.gada nogalē, tādejādi veicinot vairāk nekā 50 iesaistīto pušu, galvenokārt, tūrisma uzņēmēju, sešu pašvaldību, Vidzemes Augstskolas un Dabas aizsardzības pārvaldes, kopīgu sadarbību vienota mērķa sasniegšanai.

Gaujas NP tūrisma klasteris izveidots, lai paaugstinātu konkurētspēju starptautiskā tirgū, palielinātu apmeklētāju uzturēšanās laiku galamērķī, mazinātu tūrisma sezonalitātes ietekmi, veicinātu piedāvājuma kvalitātes izaugsmi, nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību un optimālu iesaistīto resursu izmantošanu un visu partneru apspriestu lēmumu pieņemšanu, veicinātu iesaistīto pušu sadarbības kultūru un pētījumu iesaisti inovāciju ieviešanai, kā arī citus izaicinājumus.

Gaujas Nacionālā parka tūrisma klastera attīstība

Konkurētspējīgākais tūrisma galamērķis Latvijā ārpus galvaspilsētas ar kvalitatīvu un specializētu tūrismu precīzi segmentētā ārvalstu un vietējā tirgū visa gada garumā, kas ir orientēts uz pieprasītu atpūtu un aktivitātēm dabā un vēsturiskā kultūrvidē.

Klasteris rada Gaujas NP un apkārtnes tūrisma attīstībā ieinteresēto pušu: komersantu, pašvaldību, dabas aizsardzības, izglītības un pētniecības institūciju ilgtermiņa sadarbības modeli, kas balstīts uz organizētību, atklātību, savstarpējo cieņu, zināšanām un mērķtiecīgo to pielietojumu. Tas vienlaicīgi saistās ar citām Siguldas reģiona tūrisma biedrības misijā definētām kopējām vērtībām: ilgtspējību, vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitātes paaugstināšanu un dabas, kultūras un vēstures mantojuma aizsardzību.

Pirmās izvēles tūrisma galamērķis ārpus galvaspilsētas ar stabilu tirgus daļu eksporta (8%)  un vietējā (12%)1 tūrisma tirgū Latvijā vismaz kopš 2018. gada, kas tiek panākts ar prasmīgu konkurētspējas kāpināšanu, nevis uz citu galamērķu neveiksmju rēķina. Konkurētspēju pastiprina:

(1)  Gaujas NP vienota tūrisma zīmola nostiprināšana un precīza pozicionējuma akcentēšana, saistot to ar atpūtu un aktivitātēm dabā un vēsturiskā kultūrvidē;

(2)  savstarpēji papildinošs un kvalitatīvs tūrisma piedāvājums, kas mērķtiecīgi orientēts uz precīzi segmentētām mērķgrupām, precīzi izprotot un apmierinot to vajadzības, akcentējot dzīves stilu un vērtības;

(3)  energo-efektīvu risinājumu, eko-inovāciju, jaunu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešana tūrisma piedāvājumā.

(1) veidot un stiprināt vienotu Gaujas NP tūrisma zīmolu;

(2) nostiprināt Gaujas NP kā vienotu un konkurētspējīgu tūrisma galamērķi;

(3) nodrošināt, uzturēt vai paaugstināt galamērķa tūrisma pakalpojumu kvalitāti;

(4) paaugstināt konkurētspēju, ieviešot jaunus risinājumus energoefektivitātes

informācijas un komunikāciju tehnoloģiju un eko-inovāciju jomā;

(5) saglabāt Gaujas NP dabas daudzveidību, kultūras mantojuma un ainaviskās vērtības, vienlaicīgi veicinot reģiona sociālekonomisko attīstību un dzīves kvalitāti.

Vadošie uzņēmumi

SIA „J.D.&Co”( viesnīca „Sigulda”/ SPA viesnīca „Ezeri”), SIA „Adventure Ride”, SIA „Cīruļkalns” (Žagarkalns), AS „Dikļu pils”, M.Ivanovas IU Viesu nams „Melturi”, SIA „Saule Bīriņu Pils”, SIA „BBS-Dizain” (Aparjods), SIA „Bobsleja un kamaniņu trase „Sigulda””, SIA „Bucefāls”, SIA „CSS-Alpine” (Tarzāns), SIA „Eco Holidays International”, SIA „Ežu Tornis”, SIA „Gaujozoli” (kempings Jaunarāji), VA „ĪAKP Turaidas muzejrezervāts”, SIA „Kaķītis” (Mežakaķis), SIA „Karlzemnieki” (kempings Zuši), SIA „Kārļa muiža”, SIA „Kristīne R” (Hotel Pils), Kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzības un apsaimniekošanas biedrība Mālpils muiža, VA „LNVM Āraišu arheoloģiskais muzejparks”, SIA „LGK grupa” (Aerodium), SIA „Livonija AV” (viesnīca Livonija), SIA „Makara Tūrisma Birojs”, SIA „Olimpiskais centrs Sigulda”, SIA „Ozolkalns”, SIA „Papīrfabrika Līgatne”, SIA „Rāmkalni Serviss”, SIA „Rehabilitācijas centrs „Krimulda””, SIA „Rehabilitācijas centrs „Līgatne””, SIA „Rīgas rajona slimnīca”, SIA „Ungurmuiža”, SIA „Valmiermuižas pils”, SIA „Veckalns” (Reiņa trase), Biedrība „Vidzemes inovāciju un uzņēmējdarbības centrs” (ZinOO), SIA „Vidzemes olimpiskais centrs”, IK „Vienkoči”, SIA „Viesnīca SANTA”, SIA „Viesu nams Mauriņi”, SIA „GNP informācijas centrs”, SIA „Baltic Wildlife”.

Saistītie uzņēmumi

AS „CATA”, SIA „IMPRESSO”, AS „Pasažieru vilciens”, SIA „ZAAO”, SIA „Aivars K”, SIA „Karošu darbnīca”, Valmieras Amatnieku parka fonds.

Atbalsta organizācijas

Dabas aizsardzības pārvalde, Vidzemes Augstskola, Amatas novada pašvaldība, PA „Cēsu kultūras un tūrisma centrs”, Kocēnu novada pašvaldība, Līgatnes novada pašvaldība, Pārgaujas novada pašvaldība, PA „Siguldas tūrisma attīstības aģentūra”, Valmieras pilsētas pašvaldība.

Līdz 2015. gadam Gaujas NP ir nostiprinājies par vienotu un uz trīspusēju sadarbību vērstu tūrisma galamērķi ar augstāko konkurētspēju pēc Rīgas vietējā tirgū, taču īpaši kāpinot eksporta apjomu, nodrošinot minimālo pieaugumu 18% apjomā no eksporta apgrozījuma salīdzinot ar 2010. gadu. Tas tiek panākts, īstenojot:

(1) mērķtiecīgas zīmolvedības un mārketinga aktivitātes vienota Gaujas NP galamērķa veicināšanai akcentējot precīzi segmentētus ārvalstu tirgus;

(2) konkurētspējīga jauna piedāvājuma veidošanu un kopīgu pakalpojumu attīstīšanu (nozīmīgas ir inovācijas, jaunradīto pakalpojumu kvalitāte un ilgtspējības nosacījumu ievērošana);

(3) vienotu tūrisma galamērķa attīstības un veicināšanas platformas izveidi, pārvaldes kapacitātes celšanu (ietverot jauna modeļa galamērķa pārvaldības organizatoriskās sistēmas izveidi).

Gaujas NP tūrisma klastera darbības tiek īstenotas ar projekta „Gaujas nacionālā parka tūrisma klastera attīstība” atbalstu ERAF darbības programmā „Uzņēmējdarbība un inovācijas” aktivitātē „Klasteru programma”.

*Klasteris – (arī puduris) – uzņēmumu, piegādātāju, atbalsta pakalpojumu, specializētas infrastruktūras, saistītu produktu ražotāju un specializētu institūciju ģeogrāfiska koncentrācija, kas rodas īpašās jomās un īpašās vietās (Porter, 2006).

Ar klastera iniciatīvām tiek saprasts Ketela (2009) dotais vienkāršais definējums par sadarbību iekļaujošām komersantu, valsts sektora un citu iesaistīto pušu aktivitātēm, kuru mērķis ir uzlabot savstarpēji ekonomiskajās darbībās saistītas grupas konkurētspēju specifiskā ģeogrāfiskā reģionā.