Gaujas senlejas skatu vietas augstajā Beites kraujā, īpaši iekārtotas par godu cara Aleksandra II vizītei Siguldā 19.gadsimta otrajā pusē. No skatu vietām paveras zīmīga ainava uz Gauju un Turaidas pili.

Jau kopš 19. gadsimta tūristi Siguldā apmeklē skatu vietas, kur tālu var redzēt Gaujas senieleju. Viena no šādām vietām ir Ķeizarkrēsls un netālu esošais Ķeizarskats. Vietai nosaukumu devusi Krievijas cara Aleksandra II vizīte Siguldā un apkārtnē. Gaidot augstos viesus, Siguldas un Krimuldas apkārtne piedzīvoja vairākus uzlabojumus – tika izbūvēts serpentīna ceļš, uzcelts pagaidu koka tilts pār Gauju un Gaujas senielejas krastā ierīkota skatu vieta. Vizītes laikā cars un viņa dzīvesbiedre īpaši sagatavotā skatu vietā pie Laurenčiem iestādīja katrs vienu kociņu, iespējams, ka tās bijušas liepas. No šī laika skatu vieta tiek dēvēta par Ķeizarkrēslu, jo Krievijas ķeizars bijis sajūsmināts par brīnišķīgo ainavu, kas pavērusies no skatu vietas uz Gaujas senieleju.

1854. gada vasarā Krimuldas muižā atvaļinājumu pavadīja Baltijas ģenerālgubernators kņazs Suvorovs. 1860. gadā Siguldas un Krimuldas muižās viesojās 16 gadus vecais Krievijas troņmantinieks Nikolajs, Krievijas cara Aleksandra II vecākais dēls. Divus gadus vēlāk, dēla ceļojuma iespaidu iedvesmoti,  tā saukto Vidzemes Šveici apmeklēja arī viņa vecāki – Krievijas cars Aleksandrs II ar dzīvesbiedri. 1862. gada 11. un 12. jūlijā cars ar svītu apciemoja Siguldas grāfu fon Borhu ģimeni. Pēc viesošanās un maltītes pilī viesi apmeklēja bruņinieku pili, pēc tam devās uz Krusta kalnu, no kura pavērās jauks skats uz Gaujas ieleju un upi, kurā par godu ķeizaram, peldēja izpušķotas laivas ar karogiem. Cars ar svītu nakšņoja Krimuldā pie firstiem Līveniem, nākamajā dienā apmeklēja Turaidas baznīcu un muižas īpašniekus fon Kampenhauzenus. Atpakaļceļā augstdzimušie ceļotāji apmeklēja Gūtmaņa alu un nobaudīja alas avotiņa veselīgo ūdeni.  

Augsto viesu sagaidīšana notika grandiozi – cara apmeklētajās vietās tika uzcelti vairāki goda vārti, kas bija izgreznoti ar karogiem un pušķiem. Saistībā ar šo notikumu Siguldā sabrauca „zemāki un augstāki ļaužu bari”, lai sagaidītu ķeizaru ar priecīgu gavilēšanu un „urrā” saukšanu. Kā liecina kāda saimnieka atmiņas, novada vīri ar lāpām rokā tika nostādīti goda sardzē no Siguldas kalna līdz pat Turaidai. Vakarā, kad ķeizars ar svītu viesojies Krimuldā, notikusi uguņošana ar „skunstīgi ierīkotiem uguns kokiem un raķetēm”. Vēl ilgu laiku pēc ķeizara vizītes apkārtnē runāja, ka „Krimuldā vēl tagad esot tas pats galds, tāpat uzklāts, un trauki joprojām stāv uz galda, par pieminēšanu, kur ķeizars ēdis, un gulta saklāta, kur gulējis”.

Gan no Ķeizarskata, gan Ķeizarkrēsla skatu vietām aizvijas kāpnes un takas lejup uz Gauju, sekojot pakāpieniem un norādēm, nonāksiet pie Velnalas.