Firstu Līvenu dzīvojamā māja celta 1822.gadā klasicisma stilā. Muižas kompleksā apskatāma pārvaldnieka māja, ratnīca, klēts, kalte un Šveices māja ar izteiksmīgiem un unikāliem kokgriezumiem. 

Seni rakstu avoti liecina, ka jau 15.gadsimtā starp viduslaiku pili un vēl tagad parkā redzamajiem dīķiem, bija izveidojusies amatnieku pilsēta. Tā izvērtusies par novada centru un bijusi pat lielāka par pretējā ielejas krastā esošo Siguldu.

Par feodālu īpašumu un patstāvīgu saimniecisku vienību Krimuldas muiža kļuva drīz pēc 1566.gada. Veidojoties muižai, jauns saimnieciskais centrs tika būvēts pils aizsarggrāvja pretējā pusē – agrākās priekšpils vietā. Muižas īpašnieki un saimnieki mainījās līdz pat 1817.gadam, kad muižu vairāksolīšanā iegādājās grāfs, vēlākais firsts - Johans Georgs Līvens. Stāsta, ka grāfs muižu nolūkojis tāpēc, ka ticējis, ka šī vieta vēsturiski saistīta ar seno lībiešu vadoni Kaupo, kuru Johans Līvens uzskatījis par Līvenu dzimtas ciltstēvu.

Firsts Johans Līvens Krimuldā uzbūvēja dzimtas statusam atbilstošu mājokli un iekopa ap to romantisku ainavu parku. Pils celta kā izmēros neliela ēka ar gandrīz kubisku divstāvu centrālo apjomu, ko rotā masīvs četru kolonnu portiks, un simetriskiem to ietverošiem vienstāva spārniem.

Lielākā daļa saimniecības kompleksā esošo ēku tapušas laika posmā starp 1893. un 1902.gadu. No kādreizējās muižas kompleksa apskatāma pārvaldnieka māja, stallis – ratnīca, klēts, kalte un kādreizējā Šveices māja ar izteiksmīgiem un unikāliem kokgriezumiem. Šveices māja ir viens no retajiem saglabājušamies ēku paraugiem pansijas tipa būvei, kas bija raksturīga Siguldas, Krimuldas un Turaidas pusei 19.gadsimtā.

Pa ceļam uz Velnalu meža ielokā apskatāma neliela ēka, kas kādreiz saukta par Parka māju – tā celta 1904.gadā kā muižas parka uzrauga namiņš. Šodien ēka pazīstama kā Mednieku namiņš, kas savu pašreizējo nosaukumu ieguvis pēc 1976.gadā šeit izvietotās medību trofeju izstādes.

Laika posmā no 1920.-1924.gadam Latvijā tika īstenota agrārā reforma, kas paredzēja muižu īpašumu atsavināšanu to īpašniekiem un sadalīšanu sīkākās daļās jaunsaimniekiem. 1921.gadā valsts pārņēma Krimuldas muižu, kas nonāca Latvijas Sarkanā Krusta pārziņā un te izveidoja Latvijā tolaik vienīgo kaulu tuberkulozes ārstniecības iestādi. Šveices mājā tika ierīkots atpūtas nams karavīriem, bet vēlāk ierīkoti dzīvokļi sanatorijas darbiniekiem. Arī pēc otrā pasaules kara Krimuldas muižai tika saglabāta ārstniecības funkcija.

Pašlaik Krimuldas muižā darbojas sertificēta rehabilitācijas iestāde, kā arī tajā tiek piedāvātas naktsmītnes gan viesnīcas, gan hosteļa tipa apartamentos.

 
Krimuldas muižas dārzniecība

Krimuldas muižai kā ikvienai Vidzemes muižai savulaik bija sava dārzniecība. Tā šeit ierīkota 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Krimuldas muižas īpašnieku firstu Līvenu laikā. Te bija vairākas siltumnīcas, no kurām viena bija apkurināma. Muižas dārzniecībā pašu vajadzībām tika audzēti dārzeņi, augļi, ziedi un garšaugi.

Pirmā pasaules kara laikā Krimuldas muižas saimnieciskais centrs, tai skaitā dārzniecība, tika izpostīts. Pēc agrārreformas daļa Krimuldas muižas 1922.gadā nonāca Latvijas Sarkanā Krusta pārziņā, šeit tika ierīkota tolaik vienīgā kaulu, tuberkulozes ārstniecības iestāde Latvijā. Sanatorijai bija sava palīgsaimniecība, kas ar pienu, gaļu, augļiem un citiem produktiem apgādāja slimniekus un personālu. Latvijas Sarkanais Krusts 1928. gadā atjaunoja muižas siltumnīcu kompleksu. Padomju laikos kādreizējā muižas dārzniecības vietā uzcēla vēl vienu siltumnīcu kompleksu ar vairākām apkurināmām siltumnīcām.

Tuvākajos gados iecerēta Krimuldas muižas dārzniecības rekonstrukcija, atjaunot kādreizējo muižas saimniecības dārzu ar dārzeņu , puķu un garšaugu dobēm, kurās praktiskais un izmantojamais vienlaikus būs skaists un dekoratīvs.

Krimuldas muižā ir atjaunots muižas tornītis, no kura paveras skats uz Gaujas senieleju, Livonijas ordeņa Siguldas pili un Siguldas Jauno pili.

Krimuldas muižas tornīša renovācija tika uzsākta 2019. gada pavasarī, darbi noslēdzās 2020. gada aprīlī. Līdz renovācijai tornītis netika piedāvāts kā apskates objekts viesiem galvenokārt drošības apsvērumu dēļ. Atjaunošanas darbu laikā izveidotas jaunas margas, skatu laukumam ieklāta jauna grīda. Arī vēsturiski tornītis izskatījies tāds, kā šobrīd pēc atjaunošanas, kā arī kalpoja līdzīgam mērķim – priecēt muižas viesus ar skaistiem Gaujas senielejas skatiem.

Krimuldas muiža tika uzbūvēta jau tālajā 1827. gadā. Laika gaitā tās pielietojums un nozīme vairākkārtīgi mainījies. Šobrīd šeit atrodas tūristu iecienīta naktsmītne, kā arī Rehabilitācijas centrs “Krimulda”.

Maksa par Krimuldas muižas tornīša apmeklējumu ir 5 eiro, bērniem – 1 eiro.

Krimuldas muiža ir atvērta darbdienās no plkst. 9.00 līdz 18.00, sestdienās un svētdienās interesenti aicināti apmeklējumu pieteikt iepriekš, zvanot uz tālruņa numuru 29111619.

Apkārt tornim ir uzstādīts žodziņš, lai apmeklējuma laikā ikviens būtu drošībā.