Romantiskas un pavisam nesteidzīgas pastaigas pa Siguldu un tās dabas takām uzrunā ikvienu. Individuāls pārgājiens pa mežu, labiekārtotām dabas takām, pilsētu apvidiem vai arī kopā ar kādu sev mīļu cilvēku šķiet saistoši šobrīd ikvienam. Mēs aicinām ikvienu izbaudīt gan ainavisko dabas burvību, gan iepazīt vēsturiskos mīlestības stāstus Siguldā, par kuriem ne katrs zina!

Vien retais spēj iedomāties, cik daudzām ikdienā apmeklētām tūrisma vietām pirmsākumi un nosaukumi meklējami aizraujošos mīlas stāstos.

Ielūkosimies šajās laika liecībās - mīlestības stāstos, toreiz un tagad!

Laimas pulkstenis priecē Siguldiešus jau 10 gadus, uzsverot, ka Sigulda ir ne tikai mīlētākā pilsēta Latvijā, bet arī mīlētāju pilsēta. Laimas pulkstenis jau vairākus gadus ir kā populārākā satikšanās vieta Siguldā un patīkams apstāšanās punkts romantiskai pastaigai.

2010. gadā Latvijas leģendārā šokolādes fabrika „Laima", svinot savas darbības 140 gadu jubileju, ar balsojuma palīdzību piešķīra Siguldai Mīlestības pilsētas titulu un arī unikālu iespēju izveidot satikšanās vietu, kuras centrā atrastos uzņēmuma dāvāts „Laimas” pulkstenis.

Siguldas vagoniņš piedāvā izbaudīt braucienus pār Gaujas senleju, paveroties apbrīnojamai ainavai vairāku kilometru garumā. Vagoniņš nav tikai populārākais pārvietošanās veids no viena Gaujas krasta uz otru, bet patiesi skaists stāsts par to, ka attālums nav šķērslis mīlestībai!

Tas sākās laikā, kad Siguldieša Aivara Janelsīša mīļotā Genoveva strādāja Krimuldā, sanatorijā par medmāsu. Laikā, kad tilts pār Gauju vēl nebija atjaunos kara dēļ, viņš katru dienu sēdēja Gaujas kreisajā krastā un domāja, cik jauki būtu, ja viņš kā putniņš varētu pārlaisties līdz Gaujas labajam krastam pie Genovevas. Dažus gadus vēlāk, kad Aivars ar Genovevu jau bija apprecējies, kādā žurnālā bija publicēts raksts par pasažieru trošu ceļiem Gruzijas kalnu pilsētā Čiatūrā. No 1954. gada līdz 1973. gadam notika sarakste par trošu ceļa izbūvi, un ierodoties gruzīnu delegācijai Siguldā, gruzīni paziņojuši, ka dāvinās Siguldai tehnisko projektu un iekārtas vagoniņa izbūvei. 

1969.gada sākumā, spēlējot orķestrim, 1025 metrus garais piekarceļš pār senleju tika svinīgi atklāts, ļaujot tikties vēl vairāk mīlošām sirdīm un izbaudīt skatu uz Gaujas ainavu kopā.

Siguldas pils kvartāls

1878.gadā kņazu Kropotkinu būvētā Siguldas Jaunā pils no ārpuses saglabājusi tās neogotikas stilu, savukārt iekšpusē 1937.gadā Rakstnieku un žurnālistu pils kļuvusi par nacionālā romantisma pērli. Pils terase ir iecienīta vieta fotogrāfiju uzņemšanai, savukārt radošā kvartāla ēkās darbojas amatnieki un mākslinieki, kas ar iepriekšēju rezervāciju, labprāt pastāstīs un parādīs ko jaunu gan jaunlaulātajiem kāzu dienā, gan pils kvartāla apmeklētājiem.

Livonijas ordeņa Siguldas pils celta 1207.gadā un ir Zobenbrāļu ordeņa senākā no novada pilīm, kas saglabā sevī noslēpumainu auru. Pils teritorijā atrodamā skatu platforma, kas atsedz skatu uz Gaujas senieleju, spēs padarīt ikvienu bez elpas un ļaus iemīlēties no jauna. Tāpat arī pils kompleksa dārzā var sastapt daudzus pārus, īpaši jaunlaulātos, izbaudot savu īpašo dienu.

Vēstures foto - 1916, Siguldas pils

Paradīzes kalns, pateicoties slaveniem māksliniekiem kā J. Feders, J.Rozentāls un V.Purvītis, ieguvis savu nosaukumu kā Gleznotāju kalns! Apmeklētājiem, kuri iecienījuši skaistas skatu ainavas un dabu tepat blakus, Paradīzes kalns būs piemērota vieta pastaigai. No skatu platformas paveras gleznas cienīgs skats 12 kilometru garumā, tālumā starp koku galotnēm var saredzēt Turaidas pils torni un lejā, pamatkrasta piekājē saskatāma seno Kalna Klauku māju vieta. Ainaviskā skatu vieta ir iecienīta arī kā jaunlaulāto pieturas punkts un fotografēšanās vieta, kas ļauj patiesi romantiski iemūžināt skaisto dzīves notikumu. 

Vēstures foto - 1930tie, Sigulda no Paradīzes kalna, Armands Strauja

Gūtmaņala ir senākais tūrisma objekts Latvijā, kas stāsta par latviešu “Romeo un Džuljetas” mīlestības stāstu - Turaidas rozi. Leģenda par šo notikumu stāsta, ka 1601. gadā, zviedriem ieņemot Turaidas pili, Greifs atrada mazu meitenīti, ko nosauca par Maiju. Viņas skaistuma dēļ ļaudis Maiju dēvēja par Turaidas Rozi. Maiju bija iemīlējuši vairāki vīrieši, bet viņas sirds piederēja Viktoram Heilam, dārzniekam Livonijas ordeņa Siguldas pilī. Vakaros viņi satikās pie Gūtmaņa alas.

Šis bija laiks, kad cilvēki ticēja burvestībām. Poļu armijas dezertieris Jakubovskis gribēja Maiju iegūt ar varu, tāpēc uzrakstīja zīmīti (it kā no Viktora) un aizvilināja Maiju uz viņas un Viktora ierasto tikšanās vietu Gūtmaņa alā. Maija atnāca un saprata, ka ir piekrāpta un ātri rīkojās. Viņa teica Jakubovskim, ka viņas sarkanajam zīda lakatiņam piemīt burvju spēks un aicināja Jakubovski to pārbaudīt ar zobena cirtienu. Jakubovskis sākumā vilcinājās, bet tad cirta no visa spēka, un meitene saļima pie viņa kājām.

Maija nolēma labāk mirt, nekā tikt pazemota. Pēc notikušā Jakubovskis nobijās, ieskrēja mežā un pakārās.

Tieši blakus Gūtmaņa alai atrodas nelielā Viktora ala, kuru Viktors bija izcirtis savai līgavai Maijai,  lai viņa no turienes varētu lūkoties uz Siguldas pils dārziem, kur viņš strādāja.

Piemiņas vieta pie liepas Turaidas muzejrezervāta teritorijā ar laiku iemantoja popularitāti un kļuva par iemīļotu apmeklējumu vietu. Savā kāzu dienā to apmeklē arī jaunlaulātie, tā apliecinot  nepieciešamību pēc patiesas mīlestības un uzticības.

 Vēstures foto - 1930tie, Sigulda, Gūtmaņala