Piemineklis Rūdolfam Blaumanim atrodas Dārza un Parka ielu krustojumā. Atklāts 1988. gadā. Tēlnieks - Igors Dobičins.

Rūdolfs Blaumanis ir spilgtākais latviešu rakstnieks 19.gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Humānists, cilvēks ar gaišu un labsirdīgu dvēseli, taisnības dievinātājs, savu vēl trūcīgāko draugu atbalstītājs, rūpīgs un iejūtīgs jauno literātu audzinātājs, birokrātisma, karjerisma un carisma politikas nīdējs.

Rūdolfs Blaumanis sevi par rakstnieku veidojis apzināti un mērķtiecīgi. Laiks, kurā savus darbus radīja R.Blaumanis, bija nacionālo tautas atmodas ideju caurstrāvots. Literatūrā dominēja nacionālās pašapziņas, pašapliecināšanās, tautiskā romantisma, kā arī reālisma idejas.

Dzīves laikā R.Blaumanim tapa ap 50 noveļu, starp kurām dažas izceļas īpaši spilgti un joprojām tiek uzskatītas par latviešu literatūras vērtībām.

Viņa spilgtākās noveles ir "Nāves ēnā", "Raudupiete", „Purva bridējs”, „Andriksons”. Rūdolfs Blaumanis ar pasaku bērniem „Velniņi” ir pirmās latviešu literārās pasakas autors.

Kārlis Skalbe ir teicis: „Blaumanis saviem raksturiem ir devis visu tautas dvēseles pilnību. Viņš tos mums rāda vai nu spēcīgās kaislībās, vai apburošā dvēseles skaidrībā kā „Indrānos” un „Sestdienas vakarā”. Rūdolfs Blaumanis mīlēja cilvēkus. Viņš cieta un dzīvoja ar saviem varoņiem. Viņam nebija ne ļaunu, ne labu cilvēku, viņam bija tikai cilvēki.”

Kas vieno Rūdolfu Blaumani un Siguldu?

Rakstnieka krustdēls, arī Rūdolfs Blaumanis, laika posmā no 1920. līdz 1940. gadam strādājis par skolotāju Siguldas ģimnāzijā. Bet par rakstnieka pieminekļa vietu - vispirms savu vārdu ieguva Rūdolfa Blaumaņa iela, kuras galā tikai vēlāk tika uzstādīts piemineklis.