1207.gadā celtā Livonijas ordeņa Siguldas pils bijusi veidota kā „castellum” tipa cietoksnis, taču vēlāk pārbūvēta par konventa tipa celtni. Attīstoties uguns šaujamajiem ieročiem, viduslaiku cietokšņi pamazām zaudēja savu sākotnējo nozīmi. 18.gadsimta sākumā Ziemeļu kara laikā pils tika nopostīta un vairs netika atjaunota.

1878.gadā kņazu Kropotkinu būvētā Siguldas Jaunā pils no ārpuses saglabājusi tās neogotikas stilu, savukārt iekšpusē 1937.gadā Rakstnieku un žurnālistu pils kļuvusi par nacionālā romantisma pērli. Mūsdienās pils radošā kvartāla ēkās darbojas amatnieki un mākslinieki, kuru darbnīcās un salonos iespējams gan apgūt jaunas prasmes, gan iegādāties suvenīrus.

Latvijas apmeklētākais muzejs, tā ekspozīcijas stāsta par notikumiem 1000 gadu garumā. Viduslaiku pils un baznīca, Gaujas lībieši, senais muižas centrs un Dainu kalns - ka

Firstu Līvenu dzīvojamā māja celta 1822.gadā klasicisma stilā. Muižas kompleksā apskatāma pārvaldnieka māja, ratnīca, klēts, kalte un Šveices māja ar izteiksmīgiem un unikāliem kokgriezumiem. 

Rīgas domkapitula pils celta ap 1255.gadu un bijusi mazākā no visām trim Gaujas senlejas pilīm. Pēc nodedzināšanas 1601.gadā, pils nav atjaunota, tomēr tā joprojām ir viena no skaistākajām skatu vietām, dēvēta par "Bellevue".

Muiža radusies, mestriem Pletenbergam, Galēnam un Brigenejam 1498.-1540. gados dāvinot zemes gabalus kādai Akerstofu ģimenei. Akenstakas muiža bija viena no desmit Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa Mālpils draudzes muižām. Tās latviskais nosaukums visticamāk ir pirmo īpašnieku Akerstafu dzimtas vārds, kas latviešu valodā ir ticis mazliet "pielabots".