Siguldas draudze dibināta jau tālajā 1225. gadā. Ir saglabājušās ziņas, ka gadu vēlāk pie Siguldas pils uzcelta arī pirmā baznīca. Nav gan ziņu par tās izskatu, taču minējumi ļauj domāt, ka tā varētu būt celta no koka. Mūra dievnams šai pašā vietā uzcelts vēlāk un rakstos pirmoreiz pieminēts 1483.gadā kā Svētā Bērtuļa baznīca.

Dievkalpojumi ar Svēto vakarēdienu Siguldas baznīcā notiek katru svētdienu plkst. 11.00 un katru otro ceturtdienu plkst. 19.30. Baznīcā apskatāma ekspozīcija par baznīcas vēsturi un mākslinieka Valda Atāla no pogām veidotās gleznas „Pogu mozaīkas”. Iespējams uzkāpt arī baznīcas tornī un paraudzīties uz apkārtni no augšas!

Dievnams rakstos pirmoreiz minēts 1483.gadā, draudzes aizbildņi bijuši kņazu Kropotkinu ģimene. Laikā no 1965.-1990.gadam Siguldas baznīca bija vienīgais darbojošais dievnams.

Siguldas muižas īpašnieki – gan grāfu fon der Borhu, gan kņazu Kropotkinu ģimenes – bijuši Siguldas Evaņģēliski Luteriskās baznīcas aizbildņi. Sekojot tēva paraugam, kurš 1854.gadā sedzis baznīcas grīdas un ērģeļu remonta izdevumus, arī Olga Kropotkina savas dzīves laikā atbalstījusi baznīcu un tās draudzi. Kaut arī pēc laulībām Olga Kropotkina pāriet pareizticībā, viņa turpina palīdzēt baznīcai, dāvinot vietējā meistara Cīruļa veidotu altārgleznu, kas līdz mūsdienām nav saglabājusies. Kopš 19.gadsimta otrās puses baznīcā atrodas grezni, no misiņa izgatavoti griestu lukturi – iespējams, arī tos baznīcai dāvinājusi Olga Kropotkina.

Pēc patroneses nāves draudze baznīcas altārtelpā uzstāda cilni, kuru no marmora darinājis tolaik slavens vācbaltu tēlnieks Augusts Folcs. Baznīcā atradies arī tās aizbildnes grāfienes Eleonoras fon der Borhas, Olgas Kropotkinas vecmāmiņas, cilnis. Abas piemiņas plāksnes glabājas Turaidas muzejrezervāta krājumā. 1930. gadā pēc arhitekta Konstantīna Pēkšēna projekta pabeidza jauna dzelzsbetona torņa būvi un 1936. gadā iesvētīja jauno altāri ar Jāņa Roberta Tilberga gleznu „Kristus Ģetzemenes dārzā”. Padomju varas gados, laikā no 1965. līdz 1990. gadam Siguldas baznīca plašā apkaimē bija vienīgais darbojošais dievnams, ko izmantoja dažādu konfesiju ticīgie.