Maršruts Siguldas klasika Gaujas Nacionālajā parkā ir 12 km garš, ar iespēju apskatīt Siguldu un tās tuvāko dabu! Maršrutā redzēsiet Gūtmaņalu, kas ir vieta ar vairāk senām leģendām, Velnalas klintis un alu, kas nostāstos ir bijusi, kā sena kulta vieta, kā arī Krimuldas serpentīna ceļu, kurš ir īpaši romantiska  vieta ar vai bez velosipēda.

Maršruts:

Gūtmaņa ala – Gaujas tilts – Piedzīvojumu parks “Tarzāns” – Bobsleja un kamaniņu trase “Sigulda” –Atpūtas komplekss “Kaķītis” – Fischer Slēpošanas centrs – Kājnieku tilts pār Gauju – Velnalas klintis un ala – Krimuldas muiža – Krimuldas serpentīna ceļš – Bundulītis – Gūtmaņa ala

Garums: 12 km

Gūtmaņa ala

Baltijas lielākā ala - grota. Senākais tūrisma objekts Latvijā. Gūtmaņala pazīstama kā sena kulta vieta. Uz alas saglabājušies uzraksti no 17.gs. Šeit aizsākusies leģenda par Turaidas rozi. Gūtmaņala – plašākā un augstākā Latvijas un visas Baltijas ala jeb, precīzāk sakot, alas veida niša jeb grota. Alas garums ir 18,8 metri, platums 12 metri un maksimālais griestu augstums sasniedz 10 metrus. Gūtmaņa ala izveidojusies Gaujas svītas dzeltenīgi sarkano smilšakmeņu klintī, tās veidošanās ir Gaujas straumes un pazemes avota vairāku gadu tūkstošu darbības rezultāts. Ala uzskatāma par senāko tūrisma objektu Latvijā, kopš seniem laikiem alas apmeklētāji vēlējušies tās sienas „greznot” ar saviem vārdiem un gadskaitļiem. Vecākie ieraksti uz alas sienām saglabājušies pat no 17. gadsimta.

Kājnieku tilts pār Gauju

1979.gadā būvēts tilts pār Gauju ar mērķi izveidot apļveida maršrutu Gaujas senlejas apmeklētājiem. No tilta paveras gleznains skats uz Velnalas klintīm un Gauju. Ideja par tilta būvniecību radusies jau 1976. gadā divu iemeslu dēļ. Jau izsenis Velnalas klintis vilinājušas tūristus tās aplūkot. Līdz pat 20.gs. sākumam klinšu pakājē pie alas bija iespējams ērti pieiet pa taku, kas veda slīpi gar krauju. 1980. gadā likvidēja taku un platformu pie pašas Velnalas. Kopš tā laika Velnala tūristiem apskatāma no pretējā krasta, kur ierīkota arī atpūtas vieta.

Velnalas klintis un ala

Gaujas senielejas tālākā, varenākā klinšu siena - 250m gara un 15m augsta.  8m virs ūdens līmeņa klintī izveidojusies Velnala - sena kulta vieta. Aizsargājams ģeoloģisks objekts. Velnalas klintis ir lielākais iežu atsegums Piķenes kraujā, kas ir gandrīz divus kilometrus garš Gaujas senielejas pamatkrasta posms. Velnalas klinšu atsegums ir 250 metrus garš un ap 15 metrus augsts. Tas sācis veidoties pirms aptuveni 10 tūkstošiem gadu devona laikmetā, taču zināmā mērā veidošanās notiek vēl joprojām – šeit vērojama aktīva sāniska erozija, no klintīm bieži nobrūk lieli smilšakmens bluķi, kas krīt Gaujas dziļajā atvarā. 

Bundulītis

Tautā mīļi dēvēts par Bundulīti, kādreizējais piena paviljons celts 1910. gadā ar nolūku tirgot pienu un uzkodas tūristiem, kuri apmeklē Turaidu un Gūtmaņa alu.

Pielikumi: