Siguldas spieķa darināšanas prasme kā viena no pirmajām sešām vērtībām iekļauta Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

Siguldas spieķis ir pēdējo divu gadsimtu laikā izkopta tradīcija, kas aizsākās ar dzelzceļa maršruta Rīga–Pleskava un Rīga–Valka izveidi 19.gadsimta beigās. Pateicoties šo dzelzceļa posmu izveidei, Siguldā ātri vien sākās tūrisma uzplaukums – cilvēki devās uz Siguldu, lai izstaigātu Gaujas senlejas stāvās nogāzes, un, staigājot pa takām, nereti lieti noderēja spieķis, pie kā pieturēties. Drīz vien siguldieši sāka iebraucējiem pārdot krūkļu spieķus, kas ātri vien guva lielu popularitāti. Palielinoties konkurencei spieķu meistaru starpā, katrs sāka izgudrot aizvien smalkākus darinājumus. No vienkāršiem, nemizotiem sprunguļiem drīz vien izveidojās skaisti, mizoti spieķi un vēlāk jau spieķi ar skaistiem iededzinātiem rakstiem.

Spieķis joprojām ir viens no atpazīstamākajiem Siguldas simboliem. Šobrīd Siguldas novadā un apkārtnē ir zināmi 11 vietējie iedzīvotāji, kas prot gatavot spieķus. Seši no viņiem ir praktizējoši amatnieki – Siguldas spieķu meistari: Antra Plavgo, Eduards Poškus, Anita Pulle, Rolands Glāznieks, Uldis Glāznieks un Andris Celms. Spieķu gatavošanas prasmes ir vēl četriem bijušajiem spieķu meistariem Vīgantu dzimtā. Kopš 2016.gada Siguldas pils kompleksā ikvienam ir iespēja apmeklēt tradicionālo Siguldas spieķu darbnīcu, izdzīvojot seno spieķa izgatavošanas procesu, un pašiem radīt savu Siguldas spieķīti.

Nacionālo nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu veido elementi, kas uzskatāmi par valsts aizsargājamu nemateriālā kultūras mantojuma vērtību, un to iekļaušanai sarakstā ir plašs attiecīgās kopienas atbalsts un līdzdalība. Gatavot pieteikumu Siguldas spieķa darināšanas prasmes iekļaušanai šajā sarakstā ierosināja Siguldas novada Kultūras konsultatīvā padome. Novada svētku laikā tika organizēta akcija „Atbalsti Siguldas spieķa darināšanu”, kurā kopumā tika savākti 819 paraksti, tādējādi apliecinot kopienas piekrišanu un nepārprotamu atbalstu. Pieteikumu gatavoja kultūrvēstures pētniece Ieva Vītola.

Līdz ar Siguldas spieķa darināšanas prasmi šajā sarakstā iekļauta:

• psalmu dziedāšana Ziemeļlatgalē;
• dziedāšana ar pusbalsu;
• Latgales mazo bundziņu – bubyna spēles tradīcija;
• Ieviņa tipa ermoņiku būvēšanas un spēlēšanas tradīcija;
• mirušo ofīcija (saļmu) izpildīšanas prakse Vaboles un Līksnas pagastos.

Nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu veido Nacionālā kultūras mantojuma padome, un jebkurš elements, kas ir iekļauts šajā sarakstā, pretendē gan uz valsts finansiālu atbalstu, gan vietu UNESCO starptautiskajā kultūras mantojuma sarakstā.



Ziņa sagatavota, izmantojot Latvijas Nacionālā kultūras centra informāciju