Pirmais tilts pār Gauju celts 1937.gadā kā tam laikam īpaši sarežģīta tehniska būve, taču drīz pēc tam sagrauts kara laikā. Esošais tilts atjaunots 1950.gadā. 

Siguldas Gaujas tilts ir vienīgais šāda risinājuma monolīta dzelzsbetona konstrukciju tilts Latvijā, kas balstās uz trīs vairāk nekā 35 metrus platiem lokiem. Tilta kopējais garums ir 153 metri, bet augstums virs upes pārsniedz 16 metrus. 

1937. gadā pasaulē uzcēla un atklāja divus pēc to tehniskā risinājuma unikālus tiltus. Viens no tiem bija Sanfrancisko Zelta vārtu tilts, par kuru skeptiķi iepriekš esot izteikušies, ka tik garu iekārto tiltu uzcelt nav iespējams. Otrs – tilts pār Gauju Siguldā ar trīslocīklu monolītā dzelzsbetona lokiem un pārejas rāmjveida estakādēm katrā krastā. Te jāpiemin, ka Siguldas tilts ir vienīgais šāda tehniskā risinājuma un izpildījuma tilts Latvijā. 

Līdz pat 1937. gadam gan kājāmgājēji, gan pajūgi, gan arī retās automašīnas tika celti pār Gauju ar prāmi. Ir ziņas, ka 1862. gadā, kad Siguldā viesojies Krievijas cars Aleksandrs II, pāri Gaujai ticis uzcelts koka vasaras tilts. Lai nu kā, jau pieminētā pārceltuve atradās nepilnu kilometru uz augšu pa Gauju, netālu no bijušās bērnu sanatorijas (kādreizējās Villa Francis). Tomēr šī pārceltuve, īpaši vasarā – tūrisma sezonas laikā nespēja pietiekami ātri apkalpot visus gribētājus, turklāt tā bija lietošanai slēgta kā ziemās, tā arī pavasaros – ledus iešanas laikā. Tādēļ tika pieņemts lēmums pāri Gaujai pie Siguldas uzcelt tiltu.

Tilta celtniecība bija iecerēta jau divdesmitajos gados, tomēr dažādu apstākļu dēļ tā aizkavējās. Tilta projektēšanu uzsāka inženieris Tomels, līdz savai nāvei 1936. gadā viņš pabeidza tilta pamatņu un balstu projektēšanu. Tālāko tilta virsbūves projektēšanu veica profesors Kārlis Gailis. Vēlāk projektēšanu uzticēja inženierim - profesoram Pāvilam Pāvulānam. Beidzot jaunais tilts bija gatavs! To svinīgi atklāja 1937.gada 23. jūlijā, piedaloties Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim, satiksmes ministram Bernhardam Einbergam un citām augstām valsts amatpersonām, kā arī vairākiem tūkstošiem skatītāju. Tiltu iesvētīja Krimuldas mācītājs Baumanis un Siguldas mācītājs Brēdermanis.  Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā Siguldas tilta attēls rotāja piecu latu naudaszīmes banknoti.

Diemžēl pirmā tilta mūžs bija gaužām īss – pēc četriem gadiem - 1941. gadā padomju armijai atkāpjoties, tilts tika saspridzināts un sagrauts. Deviņus gadus Siguldai tilta nebija, satiksmi pār Gauju atkal nodrošināja pārceltuve.

Tiltu iepriekšējā vietā atjaunoja 1950. gadā. Materiālu sagāde bija sarežģīta, trūka transporta, šķembas drupināja turpat būvlaukumā, iepriekšējā tilta paliekas vilka krastā ar traktoru. Maksimumlaikā (betonēšanas darbos) pie tilta būves dienā strādāja 700 cilvēku, parasti - 50-60. Arī atjaunotā tilta atklāšana siguldiešiem izvērtās par īstiem svētkiem, tika sveikti un cildināti tilta cēlāji, par īpaši labu darbu celtniekiem un inženieriem piešķīra goda zīmes.

2017. gada 3. septembrī pēc rekonstrukcijas tika atklāts atjaunotais tilts pār Gauju Siguldā. Šo būvdarbu laikā ir novērstas arī kara laika sekas – no upes ir izceltas paša pirmā, 1937. gadā uzceltā tilta konstrukcijas, kuras tur bija nonākušas pēc tilta spridzināšanas Otrā Pasaules kara laikā. Tiltam ir izbūvēta jauna hidroizolācija un ieklāts jauns asfalta segums. Tāpat ir paplašinātas ietves (iepriekš tās bija vienu metru platas, tagad - 2,5 m), lai tās būtu ērti izmantojamas invalīdiem un vecākiem ar bērnu ratiņiem.

Šo tiltu droši var saukt par galveno Latvijas Zelta rudens tūrisma objektu – tas savieno trīs vēsturiskas un skaistas vietas – Siguldu, Turaidu un Krimuldu, un varētu būt arī viens no visvairāk fotografētajiem tiltiem Latvijā.

Tilts pār Gauju atrodas uz reģionālās nozīmes ceļa Inciems–Sigulda–Ķegums (P8) (10,7 km). 


Siguldas Gaujas tilts ir vienīgais šāda risinājuma monolīta dzelzsbetona konstrukciju tilts Latvijā, kas balstās uz trīs vairāk nekā 35 metrus platiem lokiem. Tilta kopējais garums ir 153 metri, bet augstums virs upes pārsniedz 16 metrus.