Latvijas apmeklētākais muzejs, tā ekspozīcijas stāsta par notikumiem 1000 gadu garumā. Viduslaiku pils un baznīca, Gaujas lībieši, senais muižas centrs un Dainu kalns - katram savs stāsts.

Turaidas vēsturiskais centrs attīstījies vairāk nekā tūkstoš gadu ilgā laika posmā. Notikumi, kuri risinājušies Turaidas vēsturiskajā centrā, ir cieši saistīti ar norisēm Latvijas un Eiropas vēsturē.

Mūsdienās garo gadsimtu kultūrvēsturiskā mantojuma atstātās liecības glabā, pēta un veido pieejamas sabiedrībai Turaidas muzejrezervāts.

13.gadsimtā Rietumeiropas valstu organizēto krusta karu rezultātā tiek pakļautas vietējās tautas un teritorijas, kas nonāk divu tolaik pastāvošo politisko spēku – bīskapa un Vācu ordeņa Livonijas atzara valdījumā. Iekarotajā teritorijā krustneši ierīko sev dzīves vietas un aizsardzības būves – mūra pilis.

Ordeņa pilis vienlaicīgi pilda gan novada saimniecības centra, gan bruņinieku cietokšņa un konventa (sapulces) ēkas funkcijas. Šim nolūkam nepieciešams daudz dzīvojamo telpu, tāpēc piļu apbūvi veido vairākstāvu korpusi ap noslēgtu iekšējo pagalmu.

Turaidas viduslaiku pils būvniecība sākas ar Galvenā aizsardzības torņa – bergfrīda un gar kalna nogāzēm reljefam pielāgota aizsargmūra izbūvi. No Galvenā torņa uz austrumiem sāk būvēt ēku ar 13.gadsimta arhitektūrai raksturīgu puspagrabstāvu. 14.gadsimtā turpinot austrumu puses apbūvi, sāk celt palastu, kas tiek pilnveidots turpmākajos gadsimtos. Apbūvei paplašinoties, 14.gadsimta otrajā pusē izveido dienvidu priekšpils apkārtmūri, kas vēlākajos gadsimtos tiek pārbūvēts, sašaurinot priekšpils platību.

15.gadsimtā noris būtiskas pārbūves pils rietumu daļā. Tiek celts augstāks un biezāks aizsardzības mūris. Tā ziemeļrietumu daļā izbūvē rietumu korpusu jeb jauno zāli. Līdz ar uguns šaujamos ieroču parādīšanos, rodas nepieciešamība pēc jauna tipa aizsargbūvēm – lielgabalu torņiem. Turaidas pils rietumu daļā uzbūvē lielo pusapaļo torni ar puslokveida izvirzījumu ārpus aizsargmūra. Dienvidu priekšpils aizsargmūra ārpusē uzbūvē mazo pusapaļo torni, savukārt torņveida dienvidu korpusa rietumu pusē uzbūvē apdzīvojamu piebūvi, bet dienvidu pusē – hipokaustu jeb siltgaisa apkures krāsni ēkas apsildīšanai. Dienvidu priekšpils dienvidu daļu aizņem zirgu stallis.

Pils aizsardzības sistēmas attīstība savu kulmināciju sasniedza 16.gadsimtā. Tās pieeju no ziemeļu un dienvidu puses sargā priekšpils. Pagalmu ietver augsts apkārtmūris. Iespaidīgo nocietinājumu sistēmu stiprina četri aizsargtorņi un trīs vārtu torņi.

Politiskā situācija 16.gadsimta sākumā ziemeļaustrumu Eiropā krasi mainās un spēcīgie kaimiņi plāno karagājienus pret Livoniju. 1600.gadā sākas poļu – zviedru karš, kurš ilgst līdz pat 1629.gadam. Kara laikā nopostītās ziemeļu priekšpils teritorijā izveido pēdējo Turaidas pils aizsardzības būvi – reduti.

No nepiesardzīga šāviena 1776.gadā pilī izceļas ugunsgrēks, kura rezultātā izdeg ēku koka daļas. Izpostītās būves vairs netiek atjaunotas.

20.gadsimta otrajā pusē tika uzsākta mērķtiecīga un sistemātiska pils izpēte un viduslaiku apbūves konservācija. Turaida ir viena no visvairāk arheoloģiski pētītajām viduslaiku pilīm Baltijas valstīs. Arheoloģiskos izrakumos atsegtā pils apbūve un restaurētajās ēkās iekārtotas ekspozīcijas veido saistošu vēstījumu. Muzeja apmeklētājiem ir iespēja apskatīt pils ēkas, ielūkojoties telpā, kā arī no Galvenā torņa skatu vietas aplūkot Gaujas senielejas ainavu.

Blakus Turaidas pilij atrodas Dainu kalns ar tēlnieka I. Rankas veidotajām skulptūrām un Baznīckalns – sena kapsēta. Baznīckalna vidū aug milzīga divžuburu liepa, kura stādīta blakus jaunavas Maijas (1601-1620) kapam. Pie Baznīckalna 1750. gadā celta baznīca – vecākais koka arhitektūras piemineklis Vidzemē.

Valsts „Īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis Turaidas muzejrezervāts” izveidots 1988.gadā uz Siguldas novadpētniecības muzeja bāzes un ir kultūras pieminekļu komplekss ar izcilu zinātnisku, vēsturisku un kultūras vērtību. Muzejrezervāta teritorija ir 43ha liela.