Šī ēka kā dzīvojamas nams būvēta 19. gs. beigās. Sākotnēji tajā dzīvoja kņaza Nikolaja Kropotkina ģimene. Pēc Kropotkinu pārcelšanās uz Jauno pili šo pārveidoja par pansiju un iznomāja. Pēc agrārās reformas pilī saimniekoja Erna Poruka, dzejnieka Jāņa Poruka atraitne, kuras laikā 1927. gadā ēkā notika pārbūve un pansijā uzturējās gan pašmāju, gan ārzemju viesi.

Tautā mīļi dēvēts par Bundulīti, kādreizējais piena paviljons celts 1910. gadā ar nolūku tirgot pienu un uzkodas tūristiem, kuri apmeklē Turaidu un Gūtmaņa alu.

Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, valsts aizsardzības nr. 8502.

Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis, valsts aizsardzības nr. 8503.

Nams kādreizējā Kūrnama prospektā piederējis Aleksejevam – nitras jeb veļas pulvera rūpnīcas direktoram, kura krustdēls savukārt bijis porcelāna fabrikas īpašnieks Kuzņecovs. Aleksejevi Siguldā uzturējušies vasaras periodā.

Novada nozīmes vēstures un arhitektūras objekts, tēlnieka Teodora Zaļkalna brāļa Jāņa mājas.

Novada nozīmes vēstures un arhitektūras objekts.

Attēlā redzamā ēka reiz nesusi vārdu “Villa Agnese”.

Novada nozīmes vēstures un arhitektūras objekts.

"Villa Zaļā" ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, valsts aizsardzības nr. 8498. "Villa Zaļā" ir vienīgais autentiski saglabājies Siguldas kūrorta apbūves paraugs, kas ļauj iztēloties Siguldas pilsētas, bet jo īpaši Šveices ielas apbūvi 20.gadsimta sākumā. Šī vasarnīcas tipa koka ēka ar izbūvētām verandām, balkoniem un ažūriem kokgriezumiem būvēta 19.gadsimta beigās. Kopš 2018.gada ēkas teritorijā ir ierīkots radošais kvartāls.

Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis, valsts aizsardzības nr. 8493.

Novada nozīmes vēstures un arhitektūras objekts.

Novada nozīmes vēstures un arhitektūras objekts.

Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis, valsts aizsardzības nr. 8495.