Sigulda un tās apkārtne izvietojusies Gaujas Nacionālā parka teritorijā, kas zināms kā vecākais nacionālais parks Latvijā. Tam raksturīga liela bioloģiskā daudzveidība, pamatiežu atsegumi, reljefa formu dažādība, avoti un gleznainas ainavas.

 

 

 

1. Sēņu vērošana Gaujas Nacionālajā parkā

Gaujas Nacionālajā parkā ir novērojama liela biotopu daudzveidība – sausie un mitrie, kā arī nogāžu meži, dižkoki, veci un satrupējuši koki, kritalas, sausokņi, bijušo muižu parki u.c., kas kopumā rada bagātīgu sēņu dzīvotņu daudzveidību. Piemērotā laikā un vietā redzēto sugu un formu skaits būs iespaidīgs! Pilnvērtīgai sēņu iepazīšanai nepiecie­šamas zinošs gids!

Maršruta gaita: Ieteicams izvēlēties vienu vai vairākas norādītās vietas un izveidot savu vietu maršruta secību. Visas minētās vietas nav ietveramas vienas dienas maršrutā.

 

2. Augu vērošana Piķenes kraujā

Iepazīstina ar augu un biotopu daudzveidību Gaujas senielejas senkrasta posmā starp Krimuldu un Velnalas klintīm. Piemērots ikvienam, kam ir interese par augiem, sēnēm un arī Gaujas Nacionālajā parkā sastopamajām zvēru un putnu sugām. Augu pilnvērtīgas iepazīšanas nolūkā vēlams zinošs dabas gids.

 

Maršruta gaita: Gaisa trošu ceļa stacija Krimuldas pusē – Krimuldas muiža – Piķenes kraujas augšdaļa – Velnalas klintis – Piķenes kraujas lejasdaļa – Krimuldas Seprentīna ceļš – gaisa trošu ceļa stacija Krimuldas pusē.

Maršruta garums: ~ 6 km

 

3. Lašveidīgo zivju vērošana Gaujas Nacionālajā parkā

Gaujas Nacionālā parka “centrālā artērija” ir Gauja, kurai ir bagātīgs mazo pieteku klāsts. Daudzas no tām ir straujas un ātras, ar tīru, avotiem bagātu un nepiesārņotu ūdeni, tādēļ piemērotas lašveidīgo zivju – lašu (Salmo salar), taimiņu (Salmo trutta) un foreļu (Salmo trutta fario) – nārstošanai. Pēc garāka ceļojuma, lašveidīgās zivis rudeņos dodas uz savām dzimšanas vietām, tādēļ tas ir laiks, kad tās var ne tikai vērot, bet arī pievērst pastiprinātu uzmanību krastā notiekošajam. Lašu vērotājs ir arī sava veida “dabas inspektors” – reindžers, kas ieradies ar mērķi izzināt dabas vidi, vienlaikus radot pozitīvu cilvēku klātbūtnes efektu.

 

Maršruta gaita:  Ceļotājam ieteicams izvēlēties vienu vai vairākas vērošanas vietas un pašam izveidot savu vietu maršruta secība.

 

4. Putnu vērošana Gaujas Nacionālajā parkā

Gaujas Nacionālā parka putnu faunu no dabas tūrisma viedokļa novērtē gan ārvalstu, gan arī vietējais putnu vērotājs. Kā piemēru var minēt pelēko cielavu lielāko ligzdojošo populāciju Latvijā. Kaut arī tie ir tikai daži pāri, piekļuves un koncentrācijas ziņā tā ir drošākā vieta Latvijā, kur ligzdošanas sezonas laikā šo sugu var sekmīgi novērot. Parkā iespējams novērot arī citas dažādas putnu sugas, piemēram, citās valstīs reti sastopamo zaļo kauķīti un mazo mušķērāju. Nacionālā parka teritorijā vai tā tuvākajā apkārtnē ligzdo arī vairāk nekā 120 balto stārķu pāru un vismaz daži melnie stārķi.

 

Laivošana ar kanoe sniedz iespēju vieglāk novērot retās dzeņu sugas upes krasta vecajos kokos, dzirdēt daudzus dziedātājputnus un ieraudzīt zivju dzenīti.

 

5. Zvēru vērošana Gaujas Nacionālajā parkā

Parka teritorijā ir reģistrētas 52 no nedaudz vairāk kā 60 Latvijā konstatētajām zvēru (zīdītājdzīvnieku) sugām. Teritoriju caurauž kājnieku taku, velomaršrutu un upju tīkls, kas rada fizisku pieeju gandrīz jebkurai nacionālā parka vietai, izņemot dabas rezervāta zonas. Te norit lauksaimnieciskā ražošana, tādēļ ir ne mazums atklātu vietu, kur zvērus ir vieglāk pamanīt. Turklāt, tos šeit piesaista zemnieku izaudzētā produkcija. Dažkārt nav jādodas “dziļi mežā”, zvēri ir redzami gar autoceļu malām.

 

Iespējams novērot tādus zvērus kā stirnas, lapsas, aļņus, staltbriežus, bebrus, ūdrus un citus meža iemītniekus. 

Pielikumi: