Došanās dabas takās ir aizraujoša aktivitāte! Lai pastaiga būtu vēl patīkamāka, iesakām apskatīt piknika un atpūtas vietas Siguldā. 

 

Staigājot taku tīklojumus un pievarot lielākus un mazākus kalnus, mēs izteikti patērējam arī savu fizisko enerģiju, tāpēc ir nepieciešama atpūta, lai uzlādētos un uzņemtu spēkus. Piedāvājam idejas piknika vietām Siguldas mežos un pašā Gaujas krastā, kur var baudīt līdzi paņemto tēju un maltīti!

 

 

Maršruts Sigulda-Krimulda-Sigulda 

Iekļautas izcilākās Siguldas apkaimes skatu, ainavas un dabas vērošanas vietas. Taču, lai tās izjustu, būs jāiepazīst Gaujas senlejas reljefa stāvie kritumi un kāpumi. Neaizmirstiet paņemt līdzi fotokameru, lai iemūžinātu, kādu apburošu skatu, kas paveras un senleju!

 

Maršruta posmā no Siguldas līdz Krimuldai vedīs romantiskais Krimuldas Serpentīna ceļš vai koka kāpnes līdz pat Krimuldas muižai. Pašā augstākajā kraujas vietā, netālu no Mednieku namiņa Krimuldas pusē atrodas speciāli labiekārtota piknika vieta ar nojumi – “Vigvamu” (koordinātas 57.160750; 24.827074), skatam paverot Turaidas pili, Tiltu pār Gauju un brīnišķīgu ainavu tāli.

 

Šajā maršrutā papildus apskatāmas vēl citas, ļoti skaistas vietas - Piķenes krauja un Aunapieres ala. 

 

Līdz Kājnieku tiltam pār Gauju izved interesanta dabas taka gar viltīgo upi, iespējams ieraudzīt Velnalas klintis un alu, kas nostāstos ir bijusi kā sena kulta vieta. Pretī Velnalas klintīm pieejama labiekārtota piknika un ugunskura vieta (koordinātas 57.149696; 24.811581), kur atvilkt elpu un ieskatīties iespaidīgajos klinšu atsegumos. 

 

Gaujas senlejas pēdējā varenākā klinšu siena – ap 15 m augsta, kas izveidojusies Gaujas upes labā krasta līkumā. Klinšu vidusdaļā ir redzama Krimuldas Velnalas tumšā mute. Virs Velnalas klints apskatāmas vecas un bioloģiski nozīmīgas priedes ar t.s. krokodilādas mizu.

  

Maršruta nobeiguma posms ved līdz Kaķīškalna nogāzei, kur arī pieejama piknika un ugunskura vieta pie pašas Gaujas (koordinātas 57.145997, 24.826049).

 

Maršruts ir apļveida, tāpēc atpakaļceļš vedīs gar Siguldas apskates objektiem.

 

Daudas ūdenskritums

 

 Daudas ūdenskritums atrodas uz ziemeļaustrumiem no Siguldas Daudas upes gultnē. Tas pēc augstuma kvalificējas kā trešais lielākais ūdenskritums Latvijā. Augstums - 2,4 m, platums - 1,5m - 2,5 m. Pavisam netālu no Daudas ūdenskrituma atrodas piknika galds un soli (koordinātas 57.169053; 24.903206).

 

 Piknika vieta Gaujas krastā netālu no Glempinga pie Vējupītes

Sigulda ir vieta, kur dabas vide atrodas ciešā mijiedarbībā ar cilvēka radīto vēsturisko un pilsētvidi. Tikai 2–3 km attālumā no Stacijas laukuma atrodas dziļā Vējupītes grava un Gaujas senleja, kurā meklējami interesanti dabas objekti un novērojama mazskarta savvaļas daba. Maršruts piemērots gājējiem, kurus nebaida kāpieni pa dziļās Vējupītes gravas stāvajām nogāzēm. 

Brīnumskaistais maršruts - Mežonīgā Vējupītes grava un Paradīzes kalns - ir apmēram 10 km garš, bet iespējams apskatīt dabas objektus arī atsevišķi, piebraucot ar automašīnu pie Gleznotājkalna, Pēteralas vai Sateseles pilskalna. Ejot pa Vējupītes gravu līdz Gaujai, atradīsiet šeit labiekārtotas piknika un ugunskura vietas (koordinātas 57.177284; 24.859400).

 

Raganu katls

Raganu katls ir milzīga sulfozijas piltuve jeb grava, kura izveidojusies dažādu ūdensteču darbības rezultātā. Šī grava no ielejas puses izveidojusies kā daļēji nošķelts 30m augsts un 20m plats cilindrs. Klinšu sienu maksimālais augstums ir 20 metri. Tā iekšpuse atgādina ģeoloģijas muzejā izvietotu panorāmu, kas raksturo iežu sagulumu, slāņu uzbūvi, iežu slāņojumu un krāsu izmaiņas.

Pie Raganu katla skatu punkta izvietota piknika vieta pašā meža vidū (koordinātas 57.176576; 24.884591).

 

 Pastaigu taka gar Gaujas labo krastu

Ja par savu galamērķi esi izvēlējies Gaujas labo krastu – pastaigu taku gar Gauju – no Gaujas tilta līdz Siguldas novada Tūrisma informācijas centram “Gūtmaņala”, tad zini, ka pašā upes krastā ir ierīkota oficiāla piknika vieta (ar 3 ugunskura vietas iespējām), kur ļauts kurināt ugunskuru, lai uzceptu līdzi paņemto maltīti vai vienkārši nesteidzīgi malkotu savu mīļāko karsto dzērienu (koordinātas 57.172252; 24.849417). Tikai atceries: “Dabā ejot, ko atnesi, to aiznes!” Takas apskati var apvienot ar pastaigu maršrutu: Sigulda - Krimulda - Sigulda vai velomaršrutu: Siguldas klasika Gaujas Nacionālajā parkā.

 

Šķērsojot Gaujas tiltu, dodies rāmā pastaigā pa taku gar Gauju un Gaujas vecupi (līdz Siguldas novada Tūrisma informācijas centram "Gūtmaņala"). Šeit vērojama Gaujas upe, upes krastos ir smilšakmens klintis ar čurkstes alām un zivju dzenīša ligzdām. Klinšu pakājē iztek avoti, kas uztur mikroklimatu ielejā.

 

Mores apkaime

Ja esi nolēmis doties prom no pilsētas, prom no citiem, tad zini, ka arī Morē ir labiekārtotas atpūtas vietas Mores kauju piemiņas parkā (koordinātas 57.081446; 25.091550). 

Iespējams, ka līdz šim neesi apmeklējis tādu vietu, kā Zušu sēravoti. Zušu sēravoti (koordinātas 57.099534; 24.977771) atrodas netālu no Jūdažu ciema. Ceļa malā ieraudzīsiet norādi uz sēravotiem. Sēravotu teritorijā ir izveidota “Avotu ielejas” taka, kura aizvedīs līdz pašiem sēravotiem. 2014. gadā biedrība “Četri krasti” ar Eiropas Lauksaimniecības fonda atbalstu šeit labiekārtoja sēravotu apkārtni, lai piekļūšana pie tiem būtu ērta ikvienam.

Apkārtnes dūņām ir dziednieciskas īpašības, kā rezultātā pirms Otrā pasaules kara “Zušos” darbojusies ārstniecības iestāde ar sēra un dūņu vannām, bet kara laikā tā gājusi bojā. 1928. gadā tika atvērta Pogiņa sēru un dūņu vannu iestāde Zušos. 1935. gadā tika uzbūvēta atsevišķa dzīvojamā māja pacientiem. Kā atzīmē tā laika prese, “Zuši” bija līdzvērtīgi Ķemeriem. Sēra dūņu sastāvs tiek atzīmēts kā līdzīgs Ķemeru dūņām.

 

 Maršruti - Viena diena Siguldas un Allažu apkaimē, Sigulda – Allaži - Sigulda

 

Dodoties Allažu puses virzienā, iespējams atklāt Černausku dižozola burvību, Černausku kultakmeni, ielūkoties Kaļķugravas (Mežmuižas) avotos, kur pieejama arī piknika vieta (57.101009; 24.798320).

 

 

 

Reizē ar apmeklētāju skaita pieaugumu dabas takās, pieaug arī atkritumu skaits, tāpēc:

-nenes līdzi neko lieku, lai nerastos vēlme no tā pusceļā atbrīvoties;
-nemeklē mazās atkritumu urnas pārgājienu maršrutos mežā, purvā vai citviet dabas objektos, bet gan nes tos sev līdzi un izmet lielajās atkritumu tvertnēs, piemēram, stāvlaukumos!

Kāpēc?
Bieži vien putni un dzīvnieki, meklēdami kaut ko ēdamu, urnu saturu iznēsā pa apkārtni, sekmējot vides piesārņojumu.
Mums šķietami nevainīgie iepakojumi var kļūt par nāves slazdiem rāpuļiem, putniem un dzīvniekiem.

 

Svaigs gaiss, patīkama pastaiga un rāmā gaisotne ir viss, kas nepieciešams lai uzlādētu sevi ikdienai un mājās dotos smaidīgs!

 

Pielikumi: